Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Latvijā

Sociologs: Daudzi cilvēki jūtas atsvešināti no vēlēšanu rezultātiem

© f64

Daudzi iedzīvotāji valstīs ar proporcionālu vēlēšanu sistēmu, tostarp Latvijā, jūtas atsvešināti no vēlēšanu rezultātiem, jo partijas par kurām viņi ir balsojuši ir spiestas piekāpties savās pozīcijās un veidot kompromisus ar citām partijām, atzina Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Jurijs Ņikišins.

Latvijas situācijā 50-56% vēlētāju aktivitāte ir ierasta aina, kas varētu stabili turpināties arī nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Viņš arī skaidroja, lai arī vēlētāju aktivitāte bija zemāka nekā iepriekšējās vēlēšanās, nevarētu teikt, ka tā bija izteikti zemāka. Šāda vēlētāju aktivitāte atbilst citu Eiropas valstu tendencēm, ka laika gaitā cilvēkiem zūd uzticēšanās vēlēšanām, kā institūcijai. Latvijas situācijā 50-56% vēlētāju aktivitāte ir ierasta aina, kas varētu stabili turpināties arī nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Ņikišins norādīja, ka ir grūti skaidrot politiskās partijas "Attīstībai/Par!" panākumus ar jauniešu atbalstu, jo šī demogrāfiskā grupa sarūkt. Tāpat ir jāizprot cik lielā mērā partijas panākums saistīts ar dažādu atpazīstamu seju piesaistīšanu, piemēram Mārtiņa Bondara un Daniela Pavļuta. Eksperts piebilda, ka "Attīstībai/Par!" izdevās pārliecināt sabiedrību, ka tā nav "Zatlera reformu partijas" otrā versija un ar savu ievēlēšanu tai ir izdevies atgriezt centriski liberālu dienas kārtību politikā.

Eksperts arī norādīja, ka, ja jaunieši būtu balsojuši aktīvāk, tad arī partijai "Progresīvie" būtu bijis daudz labāks rezultāts.

Komentējot vēlētāju etnisko sadalījumu Ņikišins norādīja, ka tas nav būtiski mainījies. Pētnieks gan izcēla, ka Latvijas Krievu savienības (LKS) izvērstā kampaņa, iespējams, izmaksāja "Saskaņai" vairākus mandātus 13.Saeimā, jo LKS un "Saskaņa" sacentās par vienu vēlētāju loku.

Atbilstoši jaunākajiem rezultātiem, "Saskaņa" nākamajā parlamentā iegūs 23 deputātu vietas, "KPV LV" un Jaunā konservatīvā partija - pa 16, "Attīstībai/Par" un "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, bet "Jaunā Vienotība" - 8 deputātu vietas.