Kāpēc vēlētāju aktivitāte bija zema? Skaidro politiķi
Vēlētāju aktivitātē Saeimas vēlēšanās varētu būt saistīta ar sadrumstalotu partiju piedāvājumu un "statistikas problēmām", pauda aptaujātie politiķi.
"Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš sacīja, ka arī citās Eiropas valstīs ir līdzīgas tendences. Tāpat, viņaprāt, vēlētāju varēja nedaudz apmulsināt lielais partiju piedāvājums un "pārāk raiba izvēle". Kariņš arī uzsvēra, ka šis nav labs rādītājs, jo ir svarīgi, lai cilvēki piedalītos vēlēšanās.
"Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš sacīja, ka arī citās Eiropas valstīs ir līdzīgas tendences. Tāpat, viņaprāt, vēlētāju varēja nedaudz apmulsināt lielais partiju piedāvājums un "pārāk raiba izvēle". Kariņš arī uzsvēra, ka šis nav labs rādītājs, jo ir svarīgi, lai cilvēki piedalītos vēlēšanās.
Turpretī "Saskaņas" politiķis Jānis Urbanovičs pauda viedokli, ka aktivitāte bija liela, pat lielāka nekā varēja gaidīt. "Mums ir problēmas ar statistiku. Tie iedzīvotāji, kurus gaidīja iecirkņos, ir projām, nav Latvijā," norādīja deputāts. Viņš piebilda, ka vēlēšanu iecirkņos veidojās rindas.
Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns arī teica, ka Latvijas vēlētāju aktivitāte nav zemāka par citām Eiropas valstīm. Tāpat iedzīvotāju aktivitātes līmeni politiķis saistīja arī ar lielu vilšanos un neticību. Lai cilvēki dotos uz vēlēšanām, svarīgi viņiem atmodināt cerību, piebilda politiķis.
Kā ziņots, 13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši 54,6% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti. 2011.gadā notikušajās 11.Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,45% no visiem balsstiesīgajiem, bet 10.Saeimas vēlēšanās piedalījās 63,12% vēlētāju.
