Cilvēku glābiņš – pensijas pirms laika

Iespēja aiziet pirms noteiktā laika pensijā man bija kā glābiņš, Neatkarīgajai saka pensionāre Dzidra. Viņa aizgāja pensijā, nesasniegusi 60 gadu vecumu.

Apmēram piektā daļa Latvijas pensionāru katru gadu pensionējas priekšlaikus, un, lai gan tiek apgalvots, ka jāstrādā pēc iespējas ilgāku mūžu, sakrājot lielākai pensijai, lielākajai daļai šo cilvēku nav citas iespējas kā aiziet pensijā agrāk, – strādāt pilnasinīgi vairs neļauj veselība vai arī vienkārši nav darba.

Strādāt neļauj veselība

Arī Dzidra atzīst, ka tieši veselības problēmas bijušas tās, kas neļāvušas noturēties darba tirgū ilgāk par 60 gadiem. Viņa arī uzskata, ka nostrādājusi pietiekami ilgu mūžu un uzkrājusi normālu stāžu, nepilnus 40 gadus. "Manuprāt, tā ir daudzu mūsu vecuma cilvēku, gan vīriešu, gan sieviešu, lielākā problēma – sliktā veselība. Daudzi padomju gados strādājuši smagos, nogurdinošos darbos, lai arī tie nebija atzīti par kaitīgiem, tāpēc pēdējos gados spēka nebija gandrīz nemaz," skaidro pensionāre. Otrkārt, un tas pašreizējā brīdī ir vēl aktuālāk, – pirmspensijas vecuma cilvēkiem nav darba.

Uz šo apstākli kā vienu no būtiskiem faktoriem, kāpēc nedrīkst pagaidām atcelt priekšlaicīgo pensionēšanos, norāda Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze. Viņa uzsver, ka šādas normas atcelšana skatāma tikai kontekstā ar bezdarba situāciju valstī. "Ko valstij dos tas, ka šie cilvēki nevarēs iet pensijā un viņiem nebūs kur strādāt? Tas atkal būs slogs pašvaldību sociālajiem budžetiem," spriež A. Verze.

Vēl gadu un ne ilgāk

Cits viedoklis ir Labklājības ministrijai (LM). Tās koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju tiek rosināts: nepagarināt priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas pēc 2012. gada.

Pašlaik likumā noteikts, ka līdz 2011. gada 31. decembrim personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir iespēja pensionēties priekšlaicīgi divus gadus pirms pensionēšanās vecuma, tas ir, 60 gadu vecumā. Interesanti, ka 2009. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim gadiem bija pieaudzis pensionāru skaits, kuri devās pensijā divus gadus agrāk, pat neraugoties uz to, ka no 2009. gada 1. jūlija priekšlaicīgās pensijas apmērs bija tikai 50 procenti no piešķirtās pensijas lieluma (pensijā tikko aizgājušajiem), un to skaits sasniedza 10 700 cilvēkus jeb 21,1 procentu no jaunpiešķirtajām pensijām.

Ministrijas eksperti norāda, ka, pastāvot iespējai doties divus gadus agrāk un atsevišķām kategorijām doties pensijā piecus un pat vairāk gadus, no vienas puses, tas ir risinājis īslaicīgas ar bezdarbu saistītas problēmas, taču sistēmai ilgtermiņā uzlicis papildu slogu. Vēl LM norāda uz Pasaules bankas veiktajiem pētījumiem, kuri apliecinot, ka priekšlaicīgās pensijas iespējas tikai šķietami risina bezdarba problēmas, kas gala rezultātā vai izraisīt nodokļu un bezdarba pieaugumu.

Vairāki riski

Tajā pašā laikā LM norāda, ka agrāka priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas pārtraukšana – tas būtu jau no nākamā gada – nav pieļaujama, jo virknei cilvēku, kuri tagad ir 59–60 gadu vecumā, tad pensijas vecums pienāktu tikai pēc pieciem gadiem. Tiesa, te LM piebilst, ja tas notiktu vienlaikus ar pensijas vecuma paaugstināšanu. Notiekošās straujās izmaiņas pensiju jomā varētu izraisīt šajos cilvēkos paniku un priekšlaicīgās pensionēšanās masveida pieprasījumu. LM secina: rezultātā pieaugs vecuma pensionāru skaits un speciālā budžeta izdevumi.

Neatbalsta

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība norāda, ka priekšlaicīgā pensionēšanās ir jāsaglabā sociāli ekonomiskās krīzes apstākļos. Arodbiedrību eksperte sociālajos jautājumos Irina Homko saka: augsta bezdarba līmeņa apstākļos un situācijas darba tirgū dēļ pirmspensijas vecumā cilvēkiem ir jānodrošina tiesības saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, kam turklāt tagad ir vairāki ierobežojumi, – cilvēks nevar saņemt pilnu pensiju.

***

DATI

Priekšlaicīgo pensiju īpatsvars no visām jaunpiešķirtajām pensijām

Gads Priekšlaicīgās pensijas (%)

1997 16

1998 18,6

1999 32,6

2000 8,5

2001 28,8

2002 27,7

2003 27,2

2004 24,8

2005 25,5

2006 17,6

2007 15,4

2008 15,7

2009 21,1

Avots:

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Svarīgākais