Smiltēns: Jāsagaida oficiālie rezultāti, lai komentētu LRA saņemto atbalstu vēlēšanās

Jāsagaida oficiālie rezultāti, lai komentētu, kādu atbalstu vēlēšanās saņēmusi Latvijas Reģionu apvienība (LRA), sacīja LRA Ministru prezidenta amata kandidāts Edvards Smiltēns.

Vēlētāju aptauja pie iecirkņiem ("exit poll") liecina, ka LRA varētu būt ieguvusi 3,5% balsu, no tiem pilsoņiem, kas atklāja savu izvēli. Oficiālie rezultāti gan var atšķirties no "exit poll" datiem.

Politiķis norādīja, ka viņš agrāk ir komentējis "exit poll" rezultātus, bet vēlāk oficiālajos datos bija būtiskas nobīdes salīdzinājumā ar vēlētāju aptaujas informāciju. Viņš pauda, ka arī reitingi iepriekš ir "krietni šūpojušies", līdz ar to viņš ir vīlies vēlētāju aptauju datos.

Vaicāts, vai pieļauj iespēju, ka politiskais spēks varētu nebūt iekļuvis 13.Saeimā, LRA premjera amata kandidāts atbildēja, ka gandrīz ikviena partija, izņemot dažas, var pieļaut abas iespējas - gan, ka ir, gan, ka nav pārvarēta 5% barjera.

Smiltēns norādīja, ka no "exit poll" datiem var secināt, ka atbalsts politiskajam spēkam ir dubultojies.

Kā ziņots, 13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija "Saskaņa", "Attīstībai/Par!", nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK", Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "KPV LV", liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja pie iecirkņiem ("exit poll").

Saskaņā ar aptaujas datiem Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī ZZS un "Jaunā vienotība".

Par "Saskaņu" varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par "Attīstībai/Par!" nobalsojuši 13,4%, par nacionālo apvienību - 12,6%, par JKP - 12,4%, bet par "KPV LV" - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet "Jaunā vienotība" - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsu un "Progresīvie", par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

Šogad izvēli neatklāja 29% aptaujāto, salīdzinot ar 22% pirms četriem gadiem. Tas nozīmē, ka rezultātos varētu būt lielākas nobīdes no oficiālajiem CVK datiem, nekā iepriekš. Pirms četriem gadiem nevienai partijai aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk nekā par 2 procentpunktiem. Nav izslēgts, ka šogad atšķirība varētu būt lielāka. Pieredze liecina, ka aptaujā neatbildējošo balsis oficiālajos rezultātos nesadalās proporcionāli visām partijām.

Proporcija starp to, kāda pēc intervētāju dzirdētā, varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda, nav mainījusies - kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši. Tomēr Latgalē vairāk nekā puse no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija krieviski runājoši. Lielākā daļa no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija pusmūža, kā arī vecāka gadagājuma cilvēki. Jaunieši pārsvarā atbildēja, par ko nobalsojuši, taču arī starp viņiem bija tādi, kas neatklāja savu izvēli. No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt, ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir diezgan radikāla nostāja. Tomēr daudzi arī norādīja, ka neatbildēs, jo vēlēšanas ir aizklātas un izvēle ir personisks jautājums, kas paturams noslēpumā.

Latgalē neatbildēja 37% aptaujāto, Kurzemē - 33%, Rīgā - 28%, Vidzemē - 28%, Zemgalē - 22%, kamēr 2014.gadā Latgalē tādu bija 28%, Kurzemē - 23%, Rīgā - 22%, Vidzemē - 20%, Zemgalē - 15%.

Šogad turpinās jau 2017. gada pašvaldību vēlēšanās novērotā tendence, ka kopš 2014.gada Saeimas vēlēšanām ievērojami pieaudzis aptaujā neatbildējušo cilvēku skaits. Pašvaldību vēlēšanās pērn Liepājā tādu bija pat 57%, Daugavpilī - 45%, Rēzeknē - 37%.