ZZS nesteidz komentēt savu iespējamo vājo rezultātu vēlēšanās; gaidīs oficiālos datus

Iniciatīva jaunās valdības veidošanas sarunās būs jāuzņemas centriski labējā jeb tā dēvētā latviskā spārna partijai, kas būs saņēmusi vislielāko atbalstu vēlēšanās, norāda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Arī ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze aģentūrai LETA norādīja, ka valdības veidošanas sarunās iniciatīva ir jāuzņemas tai centriski latviskai partijai, kas būs ieguvusi lielāko mandātu skaitu Saeimā. Šai partijai būtu jāvirza savs premjera amata kandidāts, kuram jāsaņem Valsts prezidenta akcepts, un jānodrošina vairākums Saeimā, norādīja politiķis. Viņš norādīja, ka būtu jāsagaida oficiālie rezultāti, lai spriestu, kurš politiskais spēks no centriski labējām partijām būs ieguvis vislielāko balsu skaitu.

Vēlētāju aptauja pie iecirkņiem ("exit poll") liecina, ka ZZS varētu būt ieguvusi 9,7% balsu, no tiem iedzīvotājiem, kas atklāja savu izvēli. Oficiālie rezultāti gan var atšķirties no "exit poll" datiem.

Vaicāts, vai tad, ja "exit poll" rezultāti būs līdzīgi oficiālajiem rezultātiem, varēs uzskatīt, ka ZZS ir zaudējusi vēlēšanās, Brigmanis norādīja, ka pagaidām atturēsies no ātriem komentāriem, jo sākumā jāsagaida rezultāti no vēlēšanu iecirkņiem. Tad arī varēs izdarīt gala slēdzienu, norādīja politiķis.

Brigmanis atgādināja, ka pašvaldību vēlēšanās "exit poll" dati sākumā rādīja vienu ainu, bet rezultāts tomēr bija nedaudz citādāks. Vaicāts, vai ZZS ir gatava strādāt arī opozīcijā, politiķis atkārtoti norādīja, ka nav vēl zināmi oficiālie rezultāti, tāpēc pašlaik šāds jautājums netiek izskatīts. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs norādīja, ka jebkura politiskā spēkā mērķis vienmēr ir piedalīties valdības veidošanā.

Kā ziņots, 13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija "Saskaņa", "Attīstībai/Par!", nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK", Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "KPV LV", liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja pie iecirkņiem ("exit poll").

Saskaņā ar aptaujas datiem Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī ZZS un "Jaunā vienotība".

Par "Saskaņu" varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par "Attīstībai/Par!" nobalsojuši 13,4%, par nacionālo apvienību - 12,6%, par JKP - 12,4%, bet par "KPV LV" - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet "Jaunā vienotība" - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsu un "Progresīvie", par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

Šogad izvēli neatklāja 29% aptaujāto, salīdzinot ar 22% pirms četriem gadiem. Tas nozīmē, ka rezultātos varētu būt lielākas nobīdes no oficiālajiem CVK datiem, nekā iepriekš. Pirms četriem gadiem nevienai partijai aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk nekā par 2 procentpunktiem. Nav izslēgts, ka šogad atšķirība varētu būt lielāka. Pieredze liecina, ka aptaujā neatbildējošo balsis oficiālajos rezultātos nesadalās proporcionāli visām partijām.

Proporcija starp to, kāda pēc intervētāju dzirdētā, varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda, nav mainījusies - kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši. Tomēr Latgalē vairāk nekā puse no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija krieviski runājoši. Lielākā daļa no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija pusmūža, kā arī vecāka gadagājuma cilvēki. Jaunieši pārsvarā atbildēja, par ko nobalsojuši, taču arī starp viņiem bija tādi, kas neatklāja savu izvēli. No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt, ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir diezgan radikāla nostāja. Tomēr daudzi arī norādīja, ka neatbildēs, jo vēlēšanas ir aizklātas un izvēle ir personisks jautājums, kas paturams noslēpumā.

Latgalē neatbildēja 37% aptaujāto, Kurzemē - 33%, Rīgā - 28%, Vidzemē - 28%, Zemgalē - 22%, kamēr 2014.gadā Latgalē tādu bija 28%, Kurzemē - 23%, Rīgā - 22%, Vidzemē - 20%, Zemgalē - 15%.

Šogad turpinās jau 2017. gada pašvaldību vēlēšanās novērotā tendence, ka kopš 2014.gada Saeimas vēlēšanām ievērojami pieaudzis aptaujā neatbildējušo cilvēku skaits. Pašvaldību vēlēšanās pērn Liepājā tādu bija pat 57%, Daugavpilī - 45%, Rēzeknē - 37%.