Vēlētāju aktivitātes samazināšanās varētu būt skaidrojama ar tautas atsvešināšanos no politiķiem, pieļāva Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Juris Rozenvalds.
"Mēs redzam, ka vēlēšanu aktivitāte ir zemāka. Ir grūti teikt, kāpēc tas tā ir. Varētu būt saistīts ar atsvešināšanos, kas pastāv starp politiķiem un parastajiem vēlētājiem, tas patlaban parādās," sacīja politologs, pieļaujot, ka līdz vēlēšanu beigām aktivitāte vēl var palielināties.
Viņš piebilda, ka arī Latvijas Televīzijas raidītie fragmenti no "Tautas Panorāmas" liecina, ka cilvēki grib labāk dzīvot un, ja tas tā nenotiek, ir vīlušies politiskajos spēkos un izlemj, ka nav vērts balsot. "Daudz kas mūsu sabiedrībā ir noticis tā, ka cilvēki nejūt īstās rūpes par viņiem, bet, no otras puses, uzskatāmi redzam, ka cilvēku gaidas bieži vien ir nenoteiktas un pārlieku lielas, kas viņiem rada vilšanos," teica Rozenvalds.
Eksperts piebilda, ka pašreiz zemākā aktivitāte ir Rīgā, kas varētu pazemināt rādītājus tām partijām, kas centrējas Rīgā, piemēram, "Saskaņai". Savukārt lielāka aktivitāte laukos var liecināt par lielākiem Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) panākumiem. Vai tā tiešām būs, jāsagaida gala rezultāti.
Viņš pieļāva, ka labo laika apstākļu dēļ daļa vēlētāji izbraukuši ārpus Rīgas, ar ko varētu būt skaidrojama zemāka aktivitāte Rīgā. Rīgas vēlēšanu apgabals ievēlēs vairāk nekā trešdaļu no Saeimas deputātiem, no kuriem ceturtdaļa pienākas diasporas vēlētājiem. Līdz ar to daudz kas būs atkarīgs no vēlētāju aktivitātes ārpus Latvijas, viņš uzsvēra.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 13.Saeimas vēlēšanās līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, Latvijā nobalsojuši kopumā vairāk nekā 604,6 tūkstoši vēlētāju jeb 39,06% balsstiesīgo iedzīvotāju.