Šodien Saeimā sasaukta ārkārtas sēde, kurā skatīs jautājumu par Valsts prezidenta Valda Zatlera otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem trim pretrunīgi vērtētajiem parlamenta pieņemtajiem likumiem. Tautas kalpiem būs jāpārstrādā Maksātnespējas likums, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un grozījumi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.
Likumi parlamentam atdoti, lai pārstrādātu un veicinātu kvalitatīvāku likumdošanas procesu, kā arī novērstu savstarpēji pretrunīgu normu pieņemšanu un panāktu sabiedrības vairākuma interesēm atbilstošu normu ieviešanu. Viens no pretrunīgi vērtētajiem likumprojektiem bija vairākus gadus parlamentā iestrēgušais elektronisko mediju likums, kura pieņemšanu pasteidzināja Eiropas Komisija (EK).
"Elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības jomai jau sen ir nepieciešams jauns un mūsdienu tehnoloģiju attīstības līmenim atbilstošs tiesisks regulējums, kas aizstātu novecojušo 1995. gada Radio un televīzijas likumu," uzsver valsts pirmā persona.
Virkne strīdīgu normu
Motivācijas rakstā par Saeimas 16. jūnijā pieņemto elektronisko mediju likumu prezidents norāda, ka tā regulējums nav pilnīgs, un jau otrajā dienā pēc likuma pieņemšanas tika saņemti vairāki iebildumi pret tā saturu.
"Izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, tika atbalstīti vairāki atbildīgās Saeimas komisijas iepriekš noraidīti priekšlikumi, radot pretrunas vairākās likuma normās," norāda V. Zatlers.
Viņš lūdz parlamentu caurlūkošanas procesā pievērsties, pirmkārt, valsts valodas pozīcijas nostiprinošajām likuma normām. "Prasība par to, ka vismaz 40 procenti no Eiropas audiovizuālajiem darbiem, kas tiek raidīti raidlaikā no pulksten 19 līdz 23, ir latviešu valodā veidotie darbi, ir jāattiecina gan uz nacionālajiem, gan uz reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, paredzot, ka pie minētajiem darbiem tiek pieskaitīti arī ziņu raidījumi valsts valodā un raidlaiks tiek pagarināts par vienu stundu, proti, no pulksten 18 līdz 23," informē valsts pirmā persona.
Deputātu ziņā
To, cik ātri Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija veiks likuma pārstrādi, rādīs atbildīgo deputātu iniciatīva, jo tautas kalpiem līdz 30. augustam ir vasaras brīvlaiks. "Svarīgi, kā komisija un deputāti izpratīs TV specifikas problemātiku un to sasaisti ar likumdošanu. Faktiski tā nav tikai Saeimas, bet arī valdības atbildība, jo tieši Ministru kabineta ziņā ir jautājumi, kas saistīti ar apraides tarifu noteikšanu," Neatkarīgajai norāda Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka.
Arī prezidents aicina Saeimu caurlūkot likumu iespējami ātrākā laikā, ņemot vērā, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības regulēšanai sen ir nepieciešams tiesiskais regulējums un Latvijai jau bija jāizpilda EK prasības par Latvijas normatīvo aktu salāgošanu ar Direktīvu par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem.
Draud ar tiesu
Darbs pie elektronisko mediju likuma, kas faktiski ir rakstīts Latvijā raidošām televīzijām, sākās jau pirms septiņiem gadiem, atceras LRA izpilddirektore G. Līdaka. EK ir izstrādājusi Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, kuras prasības līdz pagājušā gada decembrim bija jāiestrādā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Šā gada janvārī EK veica pirmo posmu pārkāpuma procedūrā un nosūtīja oficiālus informācijas pieprasījumus 23 dalībvalstīm par direktīvas ieviešanu, taču Jāņos tā spēra nākamo soli pārkāpumu procedūrā un brīdināja Latviju un 11 citas ES dalībvalstis saistībā ar direktīvas neieviešanu. EK nolēmusi nosūtīt Latvijai argumentētu atzinumu ar iemesliem, kāpēc tā uzskata, ka šajā gadījumā pārkāptas ES tiesības.
Latvijai divu mēnešu laikā ir jāinformē EK par pilnīgu direktīvas ieviešanu, jo pretējā gadījumā EK vērsīsies ES tiesā. Minētā direktīva rada vienotus ES elektroniskās apraides noteikumus par pakalpojumu izmantošanu, piemēram, TV, interneta, video un mobilās TV pakalpojumu, lai nodrošinātu Eiropas TV skatītāju labāku tiesisko aizsardzību.
***
PREZIDENTU NEAPMIERINA:
• atšķirīgās valsts valodas lietojuma normas;
• nevienlīdzīgā nacionālo un citu TV konkurence;
• nacionālo kanālu maksa par apraidi;
• maksa citu valstu retranslētajiem kanāliem;
• atšķirīgais reklāmas raidlaiks nacionālajās TV;
• sabiedriskā pasūtījuma pieejamība.