Eksperts: Nākamgad jaunās valdības prioritāte būs tikt galā ar naudas atmazgāšanas problēmām
Nākamajā gadā valdības galvenajai prioritātei ir jābūt Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" prasību izpilde, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
"Ja mēs skatāmies uz valdības nākamā gada darbiem, tad viennozīmīgi viens no galvenajiem darbiem ir tikt galā ar finanšu sistēmu, ar stabilitātes riskiem, ar naudas atmazgāšanas problēmām un terorisma finansēšanas problēmām," pauda Kazāks.
Ja situācija neuzlabosies, tas uzņēmumiem var apgrūtināt veikt starptautiskos norēķinus, tas var apgrūtināt aizņemšanos, sadārdzināt virkni produktu, sadārdzināt arī kredītresursu cenu, tas var negatīvi ietekmēt arī valsts kredītreitingu
Viņš norādīja, ja Latvija nākamā gada laikā nespēs izpildīt "Moneyval" prasības, var rasties dažādas problēmas attiecībā uz maksājumiem, piemēram, pieeju citu valstu maksājumu sistēmām, starptautiskiem norēķiniem, kas savukārt Latvijai sadārdzinātu resursu cenu, kā arī par budžeta deficītu būtu jāmaksā vairāk.
"Ja situācija neuzlabosies, tas uzņēmumiem var apgrūtināt veikt starptautiskos norēķinus, tas var apgrūtināt aizņemšanos, sadārdzināt virkni produktu, sadārdzināt arī kredītresursu cenu, tas var negatīvi ietekmēt arī valsts kredītreitingu, kas nozīmē, ka valstij kļūtu dārgāk apkalpot parādu un tai vairāk naudas būtu jānovirza šim mērķim, nevis, piemēram, veselībai vai izglītībai," klāstīja Kazāks, piebilstot, ka Latvijas ekonomikā apmēram 60% veido eksports.
Tajā pašā laikā Kazāks atzina, ka līdz šim veiktie pasākumi ir soļi pareizajā virzienā. "Soļi viennozīmīgi ir pareizajā virzienā - ir izstrādāts rīcības plāns, tiek stiprināts Kontroles dienests [Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests]. Taču gads ir tikai un vienīgi gads - tas ir īss posms, līdz ar to visam atslēga būtu nospraust ļoti ambiciozus mērķus un visām iesaistītajām institūcijām ļoti cieši un mērķtiecīgi sadarboties katru dienu," viņš sacīja.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība 25.septembrī apstiprināja rīcības plānu "Moneyval" rekomendāciju ieviešanai.
Ministru prezidenta padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Guna Šnore informēja, ka valdība pieņēma visaptverošu Rīcības plānu par "Moneyval" piektās kārtas novērtēšanā iekļautajām rekomendācijām Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (AML/CTF) sistēmai. Plāna rīcības virzieni atbilst "Moneyval" novērtējuma sistēmas 11 efektivitātes rādītājiem.
Rīcības plānā galvenās prioritātes ir uz risku balstītas uzraudzības stiprināšana un preventīvo pasākumu ieviešana, tostarp likvidējamās "ABLV Bank" kontrolēta, caurspīdīga un profesionāla likvidācijas procesa vadība; efektīva informācijas apmaiņa izmeklēšanas veicināšanai, pieeju un vadlīniju vienādošana; atbilstošu cilvēkresursu nodrošināšana uzraudzības, kontrolējošām un tiesību aizsardzības iestādēm, paaugstinot to analītisko kapacitāti un rīcībspēju; informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana savlaicīgai un efektīvai datu pārvaldībai; mērķētu finanšu sankciju sistēmas pilnveidošana, veicot sadarbības partneru vienotu izpratni par šo sistēmu un tās darbības nepieciešamību.
"Būtiski uzsvērt, ka vienlaikus, saistībā ar normatīvā regulējuma ieviešanu, Latvija jau pirms termiņa ir pārņēmusi virkni ar prasībām, kas ietvertas AML piektajā direktīvā - centralizētais banku kontu reģistrs, virtuālo valūtu regulējums, ieviests patiesā labuma guvēju atklātības princips, pazemināti uzraudzības sliekšņi elektroniskās naudas apritei, to samazinot līdz 150 eiro. Ministru kabinets, pieņemot šo plānu, apņemas nodrošināt pilnīgu AML piektās direktīvas ieviešanu pirms noteiktā obligāta ieviešanas termiņa, izskatot sagatavotos dokumentus līdz 2019.gada 1.jūnijam un nodot tos tālākai vērtēšanai Saeimai," klāstīja Šnore.
Viņa informēja, ka plāns ietver risinājumu kompleksu, kuru rezultāts ir sasniedzams tikai institūciju sadarbībā un īstenojot pasākumus plānā paredzētajā termiņā. Pieņemot šo plānu, kas ir izstrādāts visu Latvijas atbildīgo institūciju sadarbībā, Ministru kabinets sagaida no visām iesaistītajām institūcijām kvalitatīvu un saskaņotu pasākumu izpildi, iesaistot lēmuma pieņemšanā labākos nozares profesionāļus; aicina institūciju vadītājus nodrošināt padoto un darbinieku informēšanu par plāna pieņemšanu, uzsverot tā nozīmīgumu valsts starptautiskai reputācijai un katra iesaistīta darbinieka iespēju to ietekmēt; uzsver, ka plānota rezultāta sasniegšanai nav pieļaujams atkāpes no plānā paredzētajiem termiņiem, uzdevumu atlikšana vai nepildīšana un aicina iesaistītās institūcijas ņemt to vērā, plānojot darbus; kā arī valdība aicinās Saeimu izskatīt tās kompetences esošos jautājumus prioritārajā kārtībā.
Tāpat ziņots, ka "Moneyval" noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tā ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.