Nevienā no Latvijas vēstniecībām ārvalstīs nav krities vīzu pieprasījumu skaits, bet gandrīz viscaur vērojams pieaugums, intervijā aģentūrai LETA sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta direktora vietnieks Uldis Simsons.
Viņš norādīja, ka visvairāk jeb par 155% vīzu pieprasījumu skaits palielinājies Azerbaidžānā. Tam par iemeslu ĀM pārstāvis minēja saimniecisko kontaktu paplašināšanos ar Azerbaidžānu. Latvijas vēstniecībā Maskavā, kur pie Latvijas vēstniecības vīzu pieprasījumu iesniegšanai izveidojušās garas rindas, vīzas tiek prasītas par 20% biežāk nekā pagājušajā vasarā.
Simsons pieļāva, ka vīzu pieprasījums audzis arī, pateicoties veiktajām reklāmas aktivitātēm, kā arī ekonomiskās krīzes dēļ Latvijai kā ceļojuma galamērķim bieži vien tiekot dota priekšroka.
"Visdrīzāk, cilvēki vienkārši izvēlas tūrisma maršrutus, kuri ir tuvāki un viņiem lētāki, un mūsu Jūrmala izkonkurē, piemēram, Dienvideiropu," stāstīja ĀM Konsulārā departamenta direktora vietnieks. Viņš gan uzsvēra: kad cilvēks saprot, ka nespēs divu dienu laikā izstāvēt rindu, lai iesniegtu savu vīzas pieprasījumu, viņš nereti izvēlas citu galamērķi.
Savukārt vīzu atteikumu procentuālie rādītāji variējot no valsts uz valsti. Krievijā atteikto vīzu procents esot minimāls. Lielāks atteikums ir Kaukāza un Vidusāzijas valstīs.
Visbiežāk vīzas atteikuma iemesls ir personas deklarētā ceļojuma mērķa nesakritība ar patieso situāciju, proti, vīzas pieprasītājs nevis vēlas ieceļot Latvijā, bet gan doties peļņā uz Rietumeiropu. Simsons uzsvēra, ka ĀM nav konstatējusi gadījumus, kad konsulārā amatpersona vīzu būtu atteikusi nepamatoti.
Pēc Simsona teiktā, darba apjoms Latvijas konsulārajām amatpersonām pieaudzis ne vien tikai vīzu pieprasījuma skaita palielināšanās dēļ, bet arī līdz ar emigrācijas palielināšanos. "Darba apjoms pieaug un bīstami pieaug," brīdināja ĀM pārstāvis.
Viņš minēja, ka patlaban, piemēram, lai vēstniecībā Londonā pieteiktos uz jaunas pases saņemšanu, pieraksts jau sniedzas līdz jūlija otrajai pusei. Pēc aplēsēm, Lielbritānijā patlaban ir aptuveni 100 000 Latvijas valstspiederīgo, kuriem pakalpojumus sniedz vien trīs konsulārie darbinieki.
"Ja ir tāda pilsēta pēc iedzīvotāju skaita kā Daugavpils, kur jums ir neskaitāmas iestādes, tad Londonā Latvijas vēstniecībā ir trīs cilvēki," uzsvēra Simsons.
LETA jau ziņoja, ka ĀM top aplēses, cik liels papildu finansējums un cilvēku skaits būtu nepieciešams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu konsulāro darbu.
Arī Saeimas Ārlietu komisija ir paudusi bažas par negatīvo ietekmi, kādu uz Latvijas tūrisma industriju un ekonomiku kopumā atstāj nepietiekamais konsulārā dienesta finansējums.