Trešdaļa senioru Latvijā nejūtas novērtēti

© f64

Ik gadu 1. oktobrī tiek atzīmēta Starptautiskā senioru diena. Lai uzzinātu, kā seniori jūtas mūsdienu sabiedrībā, un kas palīdz viņiem justies piederīgiem un vajadzīgiem, Norvik Banka sadarbībā ar Snapshots veica pētījumu, kas atklāja, ka lielākā daļa Latvijas senioru jeb 71% jūtas novērtēti gan sabiedrībā, gan ģimenē.

Vislielāko gandarījumu ikdienā senioriem sniedz ciešas ģimenes saites un kopā pavadītais laiks ar tuviniekiem (69%), taču svarīga ir arī iespēja būt noderīgiem sabiedrībai, strādājot algotu darbu (59%). Teju puse Latvijas senioru jeb 47% dzīvesprieku un enerģiju vienlīdz smeļas kā aktīvā atpūtā dabā - sēņojot, ogojot vai makšķerējot, - tā rosoties piemājas dārziņā. Savukārt 42% aptaujāto gandarījumu gūst, apmeklējot dažādus kultūras pasākumus - koncertus, izrādes, izstādes u.c.

“Lai turpinātu dzīvot ar līdzdalības un noderīguma sajūtu, senioriem ir svarīgi būt novērtētiem kā no ģimenes, tā sabiedrības puses. Aptaujas dati rāda, ka daudzi arī pēc aiziešanas pensijā labprāt turpinātu strādāt algotu darbu, ja būtu iespēja pašiem izvēlēties darba slodzi un grafiku" stāsta Lidija Dzene, Norvik Bankas Senioru nodarbinātības programmas vadītāja.

Kā rāda aptauja, vislielāko piederības sajūtu ģimenē vecāka gadagājuma ļaudīm sniedz tieši ciešā saikne ar tuviniekiem, uz ko norāda 97% aptaujāto, taču seniori jūtas ļoti noderīgi arī tad, ja ģimene uzklausa un ņem vērā viņu pieredzi (79%), kā arī ļauj aktīvi piedalīties bērnu un mazbērnu dzīvēs, ko novērtē 75% aptaujāto. Aptaujātie seniori atzīst, ka dzīves kvalitāti ievērojami uzlabo iespēja regulāri pavadīt laiku kopā ar draugiem un domubiedriem, kā arī pietiekams atbalsts no valsts un pašvaldības puses, nodrošinot tādus vecumdienās nozīmīgus pakalpojumus kā pensija, veselības aprūpe, dažādi pabalsti u.tml. Aptauja rāda, ka tikai 3% mūsu valsts senioru nejūtas novērtēti ne no tuvinieku, ne sabiedrības puses.

“Katrai ģimenei lielu spēku var sniegt tās seniori. Turklāt tie nav tikai mūsu tēvi un vectēvi vai mammas un vecmammas, bet arī krustmātes un krusttēvi, kaimiņi un darbabiedri, kas ieguldījuši savu enerģiju, nenovērtējamās zināšanas un dzīves pieredzi, atbalstot jauno paaudzi visdažādākajos veidos.

Latvijā

18. novembris aizvadīts, valsts karogi vairumam ēku jau noņemti, lai atkal plīvotu nākamajos svētkos vai atceres dienās. Lai no cik izturīga auduma karogs ir šūdināts, agrāk vai vēlāk nāksies to nomainīt. Bet ko darīt ar lietošanai vairs nederīgu Latvijas karogu? To skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais