"Rail Baltica" projekts: Cik gadā par darbu nopelnīja "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Rubesa?
Dzelzceļa līnijas Rail Baltica būvei izveidotā triju Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail valdes priekšsēdētājas un izpilddirektores Baibas Rubesas atlūguma publiskā versija izskatās pēc priekšlikuma šo uzņēmumu vispār likvidēt.
B. Rubesa paziņoja par aiziešanu no darba vienu mēnesi pirms sava trīs gadus ilgā darba līguma beigām un dažus mēnešus pēc tam, kad viņai bija izdevies noturēties pret mēģinājumiem atlaist viņu agrāk. Jau tika meklēts viņas aizvietotājs ar neslēptu nosacījumu, ka tas nebūšot no Baltijas valstīm. Tādējādi būtu likvidēts vismaz viens iegansts šīm valstīm plēsties par tādu amatu sadalījumu, kurā katrai no valstīm uzņēmumā būtu tieši tikpat liela ietekme, cik abām pārējām. Tādā gadījumā valdes priekšsēdētāja vieta Latvijai jālīdzsvaro ar uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Igaunijai un lielāku padomes vai valdes locekļu skaitu - Lietuvai; ja ar to vien nepietiek, tad jāizdomā vēl kādi amati vai īpašs katrai valstij un tās pārstāvjiem piešķirto tiesību sadalījums utt. Ar šādu amatu un pilnvaru tiesību dalīšanu RB Rail ir trīs gadus nodarbojies, tērējot 3 x 650 tūkstošus eiro gadā uz projekta dalībvalstu un Eiropas Savienības palīdzības fondu rēķina.
B. Rubesas ieņēmumu deklarācijas par 2016. un 2017. gadu rāda, ka viņa par visu šo darbību vadīšanu pelnījusi 96,5 tūkstošus eiro gadā.
Atklāsmes par šādas darbošanās bezjēdzību B. Rubesu piemeklējušas tieši tajā brīdī, kad izgāzies Baltijas valstu mēģinājums vienoties vismaz par RB Rail finansējumu 2019. gadam. Uz algu nākamajā gadā B. Rubesa tik un tā nepretendēja, tāpēc šādā aspektā viņai nevar pārmest materiālu ieinteresētību.
Tūlīt pēc atkāpšanās no amata B. Rubesa jau kā privātpersona rīkoja preses konferenci, kurā nolasīja ļoti garu un rūpīgi veidotu pamatojumu, kāpēc viņas līdz šim vadītais uzņēmums nav spējīgs pastāvēt vispār vai pastāvēt līdzšinējā veidā. Viņa uzstājās angļu valodā, jo šī uzstāšanās tika translēta arī uz Lietuvu un Igauniju. Tomēr vēl svarīgāka ir šā vēstījuma nonākšana Briselē, kur Eiropas Komisijas vadītājiem būs ļoti nopietni jāpadomā, vai prātīgāk nebūtu Rail Baltica projektu slēgt.
Saturiski B. Rubesa atklāja tādus visiem zināmus noslēpumus, ka Baltijas valstis plēšas ne tikai par kopuzņēmuma vadītāja vietu. Tā ir tikai piesegs cīņai par tagad Rail Baltica tāmē ierakstītajiem 5,8 miljardiem eiro dzelzceļa izbūvei un tālāk par tā pārvaldīšanu. No Lietuva viedokļa Rail Baltica pārvaldīšana būtu tāda, ka vismaz kravas pa Rail Baltica nekursē tālāk kā starp Polijas robežu un Kauņu un Viļņu, kaut kādā veidā saplūstot ar kravām, kas tiek vestas no Klaipēdas vai uz Klaipēdu, bet ne jau uz Rīgu. Tas bija manāms jau sen, bet arī «Igaunijā kopš valdības maiņas ir mainījusies arī attieksme pret Rail Baltica, jo visi procesi, ko RB Rail un Eiropas Komisija uzskata par pareiziem, Igaunijai nav vajadzīgi», vakar paziņoja B. Rubesa. Baltijas valstīm «RB Rail labākajā gadījumā ir nepieciešama kā izkārtne naudai un varbūt arī publicitātei. Stiprs kopuzņēmums nav nacionālo ieviesēju interesēs. Zinu, ka biju viņiem kā dadzis acī, jo mēģināju nodrošināt atbilstošu pārvaldību un vienotus principus,» viņa skaidroja. Kur nu vēl skaidrāk pateikt, ka arī EK nevajag dot naudu tiem, kas šo naudu neizmanto pēc EK prasībām.