Ko darīt civilajiem militārā krīzē?

Militāro struktūru īstenoto mācību operāciju sižetos pastāvīgu vietu ieņem teroristu uzbrukuma vai kara situācijas izspēlēšana. Iedzīvotājiem šajās spēlēs vieta netiek ierādīta, kas rada jautājumu, ar kādu civilistu iespējamo uzvedību rēķinās militāristi.

Zemessardzes 46. kājnieku bataljona komandieris kapteinis Guntars Vilguts stāsta, ka karadarbības reģionos civilistu kustība patiešām ir viena no lielākajām problēmām arī Afganistānā. Izstrādājot taktiskos risinājumus, esot jāņem vērā civilistu straumes, to, kā tās pārvietojas, cik operatīvi un paklausīgi. Pretējā gadījumā var ciest ne tikai karadarbībā tieši iesaistītie, bet arī miermīlīgie iedzīvotāji.

Jāprot ieslēgt radio

Kas tiek sagaidīts no Latvijas civilpersonām X stundā, ja tāda pienāktu, plašāk varētu būt aprakstīts valsts aizsardzības plānā, taču ar šo dokumentu lemts iepazīties vien izredzētajiem ar pielaidi valsts noslēpumu saturošai informācijai.

Vienīgais, kas izdarīts saistībā ar iedzīvotāju informēšanu, ir vairāku gadu garumā atstrādātā apziņošanas sistēma – tagad vairākums iedzīvotāju iemācīti, ja pilsētā skan sirēnas, bet iepriekš nav bijis brīdinājuma par mācībām, iestājusies ārkārtas situācija un jāsteidzas saņemt informāciju radio, televīzijā, jāmeklē tā internetā. Tas arī viss, ko vairākums iedzīvotāju zina par rīcību terorisma vai kara gadījumā.

Jāatgādina, ka ASV organizētajā militārajā operācija Baltop, kas jūnijā norisinājās Kurzemes piekrastē, notika ASV bruņutehnikas un militārpersonu pārvietošana. Tādējādi saskaņā ar aizsardzības ministra Imanta Lieģa (PS) skaidrojumu tika pārbaudītas Latvijas kā uzņemošās valsts atbalsta spējas, ko "miera laikā, krīzes vai kara apstākļos uzņemošā valsts sniedz sabiedroto spēkiem un organizācijām, kas atrodas valsts teritorijā, veic tajā operācijas vai šķērso to". Cīņai ar iespējamajiem teroristu uzbrukumiem, turklāt ar bioloģiskām kaujas vielām nule Amerikā gatavojās arī mūsu zemessargi. Sadarbība tikšot turpināta, apmācot mūsu zemessargus novērtēt potenciālos draudus un identificēt bīstamās vielas.

Nezinošie labāk pakļaujas

Neatkarīgā taujāja, cik pareizi vai nepareizi ir turēt neziņā vairākumu iedzīvotāju par viņu drošībai tik nozīmīgiem jautājumiem, psihoterapeitei profesorei Guntai Ancānei. Viņa pārlabo, ka šīs nav īstās aplūkojamās kategorijas: "Katrai lietai ir stiprās un vājās puses."

No vienas – ja iedzīvotāji netiek sagatavoti šādām situācijām, netiek arī sēta panika un, iespējams, lieks uztraukums viņu vidū. Turklāt liela daļa cilvēku nemaz nespējot šādas situācijas analizēt. Nedodot zināšanas, tiek attīstīta pūļa psiholoģija, kurā indivīdi ir nespējīgi pieņemt patstāvīgus lēmumus. Toties pūlis seko līderiem, šajā gadījumā autoritatīvām militārpersonām. No otras puses – stāstot, kā rīkoties ārkārtas situācijās, indivīdi tiktu padarīti psihiski spēcīgāki, gudrāki un analizēt spējīgāki. Ja valsts izvēlas pirmo variantu, proti, nesagatavot cilvēkus, tad ir jābūt ārkārtīgi lielai pārliecībai, ka militārpersonas spēs izglābt un aizsargāt civilpersonas. "Tā ir milzīga atbildība," brīdina profesore.

Uz iedzīvotājiem attiecas mobilizācija

Aizsardzības ministrija tomēr ir domājusi, ka nākotnē iedzīvotājiem jākļūst gudrākiem un ārkārtas situācijām sagatavotākiem. Taču, kā Neatkarīgajai atzīst ministra padomnieks Airis Rikveilis, problēma esot finansēs: "Plašākām lietām vajadzīgi plašāki resursi. Iedzīvotāju apmācība ir darbs uz priekšdienām."

Bet pašlaik ministrijas pienākumos attiecību uzturēšana ar iedzīvotājiem faktiski neietilpst. Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departamenta direktors un politiskais direktors Jānis Garisons skaidro: "Nedz Aizsardzības ministrijai, nedz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nav normatīvajos aktos noteiktas tiesības veikt iedzīvotāju apmācību vai organizēt to noteiktu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, izņemot gadījumus, kuri ir noteikti Mobilizācijas likumā." Tad valstī tiek izsludināta mobilizācija, un, kā savulaik teicis krietnais kareivis Šveiks, kad valstij grūti laiki, katram kroplim jānāk palīgā. Atbilstoši Mobilizācijas likumam šī palīdzība tulkojama gan kā fiziska nākšana armijas ierindā, gan sava īpašuma nodošana valstij. Savukārt ārpus mobilizācijas situācijas par iedzīvotāju apmācību ārkārtas situācijām saskaņā ar J. Garisona teikto atbild Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Svarīgākais