Rubesa: Baltijas valstu valdību rīcība kavē "Rail Baltica" īstenošanu

Baltijas valstu valdību rīcība kavē Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas projekta "Rail Baltica" īstenošanu, ceturtdien preses konferencē paziņoja bijusī projekta "Rail Baltica" īstenotāja, Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" vadītāja Baiba Rubesa.

"Es gadu veicu pārrunas ar Baltijas valstu transporta ministrijām, lai vienotos par "RB Rail" darbības modeli. Tāpat ir kavēti termiņi, kuru laikā bija jāpieņem lēmums par "RB Rail" un projekta "Rail Baltica" finansēšanas modeli. Es tā nevaru strādāt," lēmumu īsi pirms pilnvaru termiņa beigām atstāt "RB Rail" vadītājas amatu pamatoja Rubesa. Viņa gan gribējusi amatu pamest jau šovasar, tomēr pēc Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) lūguma to nav izdarījusi. Lēmumu pamest amatu tagad Rubesa skaidroja ar mērķi pievērst uzmanību riskiem, kas saistīti ar "Rail Baltica" projekta ieviešanu un "RB Rail" akcionāru rīcību.

Rubesa norādīja, ka "Rail Baltica" projekta pārvaldība patlaban nav efektīva un trūkst atbilstošs projekta starpvaldību pārvaldības modelis. Tāpat projekta īstenošana patlaban norit gausi, ņemot vērā apgrūtināto iesaistīto pušu interešu saskaņošanu. Viņasprāt, "RB Rail" vajadzētu nodrošināt lielāku autonomiju lēmumu pieņemšanā.

Viņa veltīja kritiskus vārdus Baltijas valstu valdībām, norādot, ka tās nav spējušas panākt vienošanos virknē projekta „Rail Baltica” īstenošanai nozīmīgos jautājumos. Piemēram, Satiksmes ministrija (SM) un satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) nav spējuši pieņemt lēmumu par valsts finansējuma nodrošināšanu "Rail Baltica" projektam.

Pēc Rubesas teiktā, ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas valdībām bija jāpieņem lēmums par līdzekļu ieguldīšanu gan kopuzņēmuma "RB Rail" darbības nodrošināšanai, gan projekta "Rail Baltica" īstenošanai. Katrai Baltijas valstij būtu jāpieņem lēmums 2019.gadā minētajiem mērķiem novirzīt vismaz 650 000 eiro.

Rubesa atzina, ka vēl nav zināms Eiropas Savienības (ES) budžets pēc 2020.gada, kas apdraud arī "Rail Baltica" īstenošanu, tomēr, viņasprāt, Baltijas valstu politiķiem jau tagad vajadzētu uzsvērt, ka konkrētais dzelzceļa projekts būs šo valstu prioritāte, kad sāksies sarunas par ES fondu finansējumu pēc 2020.gada.

Tāpat bijusī "RB Rail" vadītāja norādīja uz iespējamu interešu konfliktu kopuzņēmuma padomes darbā. Viņa stāstīja, ka Baltijas valstis savas intereses kopuzņēmumā īsteno caur uzņēmumiem, kas "RB Rail" padomē ieceļ savus pārstāvjus, kuri attiecīgi uzrauga kopuzņēmuma valdi. Tomēr Rubesa atzina, ka ar laiku "RB Rail" akcionāri sākuši pārraudzīt paši sevi.

Interešu konflikts izpaužoties arī faktā, ka "RB Rail" akcionāru vai padomes līmenī darbojas Lietuvas dzelzceļa kompānija "Lietuvos Geležinkeliai" un VAS "Latvijas dzelzceļš". ""RB Rail" darbību finansē Baltijas valstu valdības, tomēr Lietuvā to finansē Lietuvas dzelzceļa kompānija, tādējādi "RB Rail" ir kļuvis par Lietuvas kompānijas biznesa plānu, lai gan sākotnējais uzstādījums bija, ka "RB Rail" ir neatkarīga iestāde," sacīja Rubesa.

Viņa uzsvēra, ka iepriekš paustais rada bažas par "Rail Baltica" projekta tālāku virzību. "Nedomāju, ka aina ir katastrofālā, tomēr pastāv iespēja, ka projekts var apstāties vai arī tā īstenošana var notikt ilgāk par 2026.gadu," teica bijusī "RB Rail" vadītāja.

Lai situāciju risinātu, Rubesa sagatavojusi četrus ieteikumus, kas nosūtīti Eiropas Komisijas pārstāvjiem, atsevišķiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kā arī Baltijas valstu premjerministriem un transporta ministriem.

Pirmkārt, Rubesa rosina projekta "Rail Baltica" īstenošanā ņemt vērā ES līmeņa intereses, nevis tikai nacionāla līmeņa intereses. Otrkārt, nepieciešams izveidot "RB Rail" valdi, kas būtu profesionāla un neitrāla, proti, nacionālajām valstīm nevajadzētu uzņemties divas lomas - kā "Rail Baltica" ieviesējiem un "RB Rail" daļu īpašniekiem.

Treškārt, Baltijas valstīm ir jārada pārredzams projekta un tā uzrauga "RB Rail" finansējuma plāns. Ceturtkārt, projektam jānodrošina augsta līmeņa politiskā pārraudzība, proti, "Rail Baltica" īstenošanā aktīvāk jāiesaistās visu Baltijas valstu transporta, finanšu un ekonomikas ministriem, bet lielākā atbildība gultos uz premjerministru pleciem.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rubesa ceturtdien iesniedza kopuzņēmuma padomei atlūgumu, kas stājas spēkā ar tā iesniegšanas brīdi.

Rubesas pārstāve informēja, ka atlūguma vēstulē skaidroti galvenie atkāpšanās iemesli, kas balstīti krasi atšķirīgā un nesavienojamā redzējumā par turpmāko "Rail Baltica" projekta vadības un ieviešanas modeli.

Rubesa šajā amatā tika iecelta 2015.gadā, un viņas pilnvaru termiņš beigsies oktobrī.

Tāpat ziņots, ka "Rail Baltica" projekta īstenotāja "RB Rail" sākusi jauna vadītāja meklēšanu, un, pēc neoficiālas informācijas, kompānijas akcionāri šajā amatā labāk redzētu cilvēku no Polijas vai Somijas, nevis no Baltijas valstīm.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstīja "RB Rail" padomes priekšsēdētāja Rīa Sillave, jauna "RB Rail" vadītāja meklēšanai nolīgta personāla atlases kompānija "Amrop". "Līgums ar pašreizējo "RB Rail" vadītāju beigsies oktobra nogalē. Padome sākusi jauna vadītāja meklēšanu. Nolīgta personāla atlases kompānija "Amrop", kas meklēs Baltijas valstīs, Somijā un Polijā. Līdztekus tiešiem meklējumiem tuvāko nedēļu laikā tiks publicēts atklāts sludinājums. Mērķis ir šajā svarīgajā "Rail Baltica" īstenošanas fāzē atrast labāko amata kandidātu," viņa sacīja.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.