«Tā kā šobrīd stāvoklis meža ugunsdzēsībā ir kritisks...» – ar šādiem vārdiem sākas Ministru kabineta ziņojums, ko valdība pieņēma pirms trim gadiem. Šīs vasaras postošie mežu ugunsgrēki liecina, ka situācija nav mainījusies – tā ir tikpat kritiska un problēmas tās pašas: Valsts meža dienestam nav cilvēku un resursu, ugunsdzēsības darbos iesaistītie dienesti sadarbojas vāji, un normatīvajos aktos valda juceklis.
Valdgales, Ādažu, Ramatas un citi lielie vasaras ugunsgrēki vakar tika analizēti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Tie visi sākās ar dažiem kvadrātmetriem degoša meža vai purva. Iemesli dažādi - zibens, autotehnikas aizdegšanās, mīnmetēja lādiņš, taču visus vieno kļūdas ugunsgrēka dzēšanā. Vispirms par vēlu pamanīti, pēc tam - kļūdaini novērtēti iesaistāmie spēki, izvēlēta nepareiza taktika, par vēlu palīgā saukti citi dienesti.
Nepareiza vecuma struktūra
Nenoliedzami, šīs vasaras sausais laiks kalpoja kā uguns izplatīšanos veicinošs faktors.
Arī citās valstīs meži dega, un uz Grieķijas fona Latvija pat pavisam labi tika galā - tur 99 cilvēki aizgāja bojā, pie mums neviens. Taču pēc pašmāju mērauklas postījumi un zaudējumi ir ļoti lieli - izdegušās platības mērāmas tūkstošos hektāru. Lielākais no ugunsgrēkiem Lielsalas purvā ilga 23 dienas. Komisijas sēdē brīžam izcēlās visai skarba vārdu pārmaiņa starp dažādiem dienestiem, kurš tad pie tā ir vainīgs un kas būtu darāms situācijas uzlabošanai.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam vajadzīga bezceļu tehnika, jo pilsētas ugunsdzēšanas automobiļi ir tik smagi, ka purvā tiem nav ko darīt - nogrims. Tehnika vajadzīga arī Valsts meža dienestam. Bet vēl vairāk tam nepieciešami darbinieki un darbiniekiem algas. Pirms trim gadiem par to jau tika runāts un izrunāts, taču jēgas nekādas. Dienesta vadītājs Andis Krēsliņš pavēstīja, ka nepieciešamo 680 sezonas darbinieku vietā strādā tikai 380, turklāt puse no viņiem sēž ugunsnovērošanas torņos. Tātad tie nav dzēsēji. Savukārt tiem, kuri ir, «vecuma un dzimuma struktūra nav tā piemērotākā ugunsgrēku dzēšanai». Un tad vēl alga - 580 eiro uz papīra nav konkurētspējīgs atalgojums situācijā, kad bezdarba līmenis valstī sarūk.
Jāstiprina meža dienests
Vēl Andis Krēsliņš kritizē normatīvos aktus, kas regulē ugunsdrošības jautājumus aizsargājamās teritorijās. Visvairāk deg tieši ierobežotas saimnieciskās darbības zonās, kur stigas netiek tīrītas un drošības joslas netiek veidotas. 83% šogad izdegušo teritoriju ir aizsargājamas. Tas tāpēc, ka individuālie aizsardzības noteikumi šajās zemēs ir ar lielāku spēku nekā vispārējie ugunsdrošības normatīvi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šo apgalvojumu apstrīd. Taču komisijas sēdē nolemts aicināt valdību izskatīt nepieciešamību pēc attiecīgiem normatīvo aktu grozījumiem. Otrs rosinājums attiecas uz Valsts meža dienesta kapacitātes stiprināšanu - algām, kvadricikliem un pārējām nepieciešamajām lietām.
Savukārt trešais ir saistīts ar ugunsgrēku, kas notika Ādažu militārā poligona teritorijā.
Ādažos vajadzīgs depo
Ādaži un Carnikava ir baltais plankums VUGD pārklājuma ziņā. Iedzīvotāju skaits Pierīgā arvien pieaug, un arī sabiedroto pastāvīgā uzturēšanās Ādažu bāzē prasa, lai tuvumā būtu ugunsdzēsības depo. Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas šobrīd veic pārrunas par depo iespējamo finansēšanas un darbības modeli - lai nebūtu tā, ka militāristi neliekas ne zinis par civiliem ugunsgrēkiem un civilie - par militāristu nedienām. Šķiet, aizsardzības resors gan ir tas, kurš no šīs vasaras ugunīgajām mācībām visātrāk izdarījis nepieciešamos secinājumus, nemeklējot citus vainīgos. Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Ivo Mogiļnijs pastāstīja, ka, revidējot armijas ugunsdrošības sistēmu, identificēti 13 veicami pasākumi. Tostarp poligonā vajadzīgas ugunsdrošības joslas, jāizveido ūdens ņemšanas vietas, jāapmāca cilvēki, mācībās ar šaušanu obligāti klāt jābūt ugunsdzēsēju vienībai. Instrukcijas jau esot pārstrādātas, un mācībās Namejs reaģēšana jau bija, ģenerāļa vārdiem izsakoties, daudz saprātīgāka.
Vakardienas sēdē, iespējams, nozīmīgāko secinājumu vārdos formulēja Zemkopības ministrijas Mežu departamenta direktors Arvīds Ozols. Mežu ugunsdzēsības spējas valstī ir jāuztur vidējā līmenī, bet lielajās ķibelēs dienestiem jāsadarbojas. Pirmais solis uz šo sadarbību būs apvienotās mācības, kurās piedalīsies VUGD, meža dienests un armija - pie galda izspēlējot lielu glābšanas darbu koordinēšanu.