Dienesti: Efektīvāku meža un purvu ugunsgrēku dzēšanu kavē sliktie sakari un tehnikas trūkums

© f64

Efektīvāku meža un purvu ugunsgrēku dzēšanu kavē sliktie sakari, atbilstošs tehnikas un personāla trūkums, šādu nostāju šodien Saeimā pauda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Valsts mežu dienesta (VMD) pārstāvji.

VUGD, izanalizējot šogad notikušos lielos meža un purva ugunsgrēkus, secinājis, ka dienesta organizācija ļauj maksimāli īsā laikā mobilizēt darbiniekus no visiem reģioniem, stāstīja VUGD Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Jānis Grīnbergs.

Dienesta skatījumā, šogad veiksmīgi uzņemti starptautiskās palīdzības sniedzēji no Baltkrievijas, turklāt baltkrievi helikoptera izmantošanu piedāvājuši bez maksas, bijis tikai jāsedz uzpildes, izmitināšanas un tamlīdzīgas izmaksas.

VUGD secinājis, ka efektīvākai meža un purva ugunsgrēku dzēšanai nepieciešama visurgājēju tehnika. "Ir nepieciešama speciāla tehnika, lai varētu piekļūt ugunsgrēka vietām, proti, visurgājēji, kvadracikli un traktortehnika," norādīja Grīnbergs.

VUGD uzskata, ka nepieciešams risināt jautājumu par sakaru pārklājumu spēju palielināšanu, jo viena no problēmām šādos ugunsgrēkos bijis vājš mobilo telefonu un radiosakaru zonas pārklājums. Tā rezultātā ir apgrūtināta informācijas apmaiņa un lēmumu pieņemšana. "Sakari mūsu valstī ir diezgan labi, īpaši pilsētās, taču purvos un mežos pārklājums nav labs un tas traucē ātri sazināties," norādīja VUGD pārstāvis.

Tāpat dienests secinājis, ka nepieciešams iegādāties ugunsgrēku dzēšanai piemērotus helikopterus. Kā ziņots, lidaparātus iegādāsies armija un Valsts robežsardze, un tie cita starpā būs piemēroti ugunsgrēku dzēšanai.

VMD ģenerāldirektors Andis Krēsliņš komisijas sēdē norādīja, - lai arī VMD pēdējos gados ir iegādāti atbilstoši materiāltehniskie resursi, ar tiem ir par maz, īpaši nepieciešams VUGD minētais bezceļu transports ātrai sūkņu un šļūteņu nogādāšanai notikumu vietās.

Krēsliņš sūkstījās par nepietiekamu sezonas darbinieku skaitu - šosezon VMD izdevies piesaistīt 320 līdz 380 sezonas darbiniekus, bet nepieciešami bijuši 648 darbinieki. Turklāt esošajiem darbiniekiem tiekot maksātas nekonkurētspējīgas algas, bet aktīvajā ugunsgrēku dzēšanas periodā cilvēki ir pārslogoti.

VMD priekšnieks uzskata, ka VMD nepieciešams ne tikai atbilstoša finansējuma piešķiršana, bet arī valstī kopumā nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, lai uzlabotu ugunsdrošību mežos. Piemēram, palielinoties militāro poligonu skaitam, vajadzētu regulējumu, kā darbojas ugunsdrošības noteikumi šajās teritorijās. Tāpat nepieciešamas normatīvo aktu izmaiņas, lai ugunsgrēka dzēšanas darbu vadītajam būtu tiesības dot rīkojumu veikt koku ciršanu notikuma vietā.

Latvijā

Kara ceturtajā gadā vislielākās bažas izskan par robežas aizsardzību un Latvijas gatavību dronu karam. Jau daudzkārt esam stāstījuši, ka aizsardzības nozares uzņēmēji pieprasa skaidru plānu. Ministrija un bruņotie spēki nule izveidojuši jaunu struktūru, kas sola strādāt kopā ar vietējiem uzņēmējiem un sagatavoties mūsdienu karam. Savukārt austrumu robežas aizsardzībai šonedēļ valdība atbalstījusi plānu atsavināt vairākus simtus īpašumu. Tiesa gan Saeimas atvaļinājuma dēļ vajadzīgo likumu varēs pieņemt tikai rudenī, vēsta "Nekā personīga".

Svarīgākais