"Latvijas dzelzceļš" atver jaunus vārtus uz Ķīnu

Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) noslēdzis līgumu ar Ķīnas pilsētas Sjiaņas loģistikas parku par jauna konteinervilcienu maršruta izveidošanu starp Ķīnu un Eiropu.

Septembra sākumā LDz prezidents uzstājās Ķīnas 500 vadošo uzņēmumu forumā Sjiaņas pilsētā. No Eiropas iespēja apmeklēt forumu tika dota vien Latvijas un Norvēģijas pārstāvjiem, bet Latvija bija vienīgā, kurai bija iespēja uzrunāt plašo Ķīnas uzņēmumu loku.

Latvijas īpašo statusu šajā forumā novērtēja tā namatēvi. Pēc uzstāšanās forumā LDz prezidentu uzrunāja Sjiaņas Starptautiskā tirdzniecības un loģistikas parka vadītāji. Rekordīsā laikā tika sagatavots un saskaņots stratēģiskās sadarbības līgums starp abām organizācijām. No Ķīnas puses šajā līgumā minēts Sjiaņas loģistikas parks ar tā Ķīnas-Eiropas konteinervilcienu vadības centru un iekšzemes ostu multimodālajai loģistikai, bet no Latvijas puses - LDz ar tā meitas uzņēmumu LDz Loģistika. Puses ir vienojušās izveidot maksimāli ātru, efektīvas kursēšanas un integrētu loģistikas izmaksu konteinervilcienu līniju, paplašinot Ķīnas-Eiropas to maršrutu tīklu vai radot jaunu maršrutu, kas savienotu strauji augošo Sjiaņas ekonomiku ar Eiropu.

Kā līgumu saprot ķīnieši

Līgumā paredzēto nostiprināja tā atspoguļošana Ķīnas plašsaziņas līdzekļos. Ir izmantojamas interneta adreses ar pieeju TV kanāla XATV-1 ziņu arhīvam ar līgumam veltītu Sjiaņas vicemēra Gao Gao apsveikumu un komentāru, kurā viņš uzsver, ka Sjiaņas novietojums Ķīnas centrālajā daļā ļāvis tai kļūt par Ķīnas ātrvilcienu un automaģistrāļu savienojuma mezglu. Savukārt jaunais konteinervilcienu maršruts savienojumam ar Eiropu būs augstas efektivitātes starptautiskās loģistikas koridors, kuru Sjiaņas vicemērs novēlēja izveidot pēc iespējas ātrāk.

Turpat atrodams loģistikas parka direktora Suņa Jimiņa skaidrojums, kā Sjiaņa visiem spēkiem cenšas kļūt par efektīvāko un apkalpošanas ziņā optimālāko pilsētu, lai izceltos starp tām Ķīnas pilsētām, no kurām jau nodibināti konteinervilcienu maršruti starp Ķīnu un Eiropu. Šā gada pirmajos septiņos mēnešos šai pilsētai jau izdevies pārspēt trīs visspēcīgākās Ķīnas konteinervilcienu līnijas, un tās vadība cer, ka jau oktobrī izdosies realizēt ieceri - nosūtīt 1000. konteinervilcienu uz Eiropu. Vienlaikus Sjiaņas osta paaugstina iekšzemes tirdzniecības konteinervilcienu satiksmes biežumu ar Cjindao un citām Ķīnas galvenajām ostām, pievienojot jaunas līnijas, dibinot Viena josla, viens ceļš galveno starptautiskās loģistikas koridoru un veidojot vienotu zonu ar integrētu apkalpošanas sistēmu. Citiem vārdiem sakot, divi - ūdens un sauszemes - ceļi starp Ķīnu un Eiropu strauji kļūst par vienu gredzenveida ceļu, pa kuru preces vai, ievērojot pašreizējo Ķīnas eksporta pārsvaru pār importu, tukšie konteineri uz dzelzceļa platformām un kuģu tilpnēs atpakaļ uz Ķīnu tiktu sūtīti pa tādu maršrutu, kāds konkrētajā gadījumā ir vispiemērotākais, ievērojot konteineru iztukšošanas vietu un attālumu (tarifus, izmaksas, pieprasījumu) līdz vietai, kur tos atkal piepildīt ceļā vai nu uz Ķīnu, vai Eiropu.

Suņs Jimiņs arī norādīja, ka Sjiaņas Starptautiskais tirdzniecības un loģistikas parks ir sazinājies ar visu trīs Baltijas valstu potenciālajiem partneriem un konstatējis, ka LDz ir visciešākā sadarbība ar Krievijas dzelzceļu, kura loma Ķīnas kravu tranzīta nodrošināšanā ir ļoti būtiska. Tas bijis galvenais iemesls LDz uzvarai triju Baltijas valstu dzelzceļu konkurencē.

Tepat pieminama forumā pārstāvēto norvēģu pieslēgšanās, izrādot interesi par līgumā nospraustā maršruta pagarināšanu Skandināvijas virzienā.

Atbalsta punkts tālā ceļā

Latvijai nav sauszemes robežas ar Ķīnu, tāpēc nekāda preču un cilvēku kustība starp šīm divām valstīm nav iespējama, neiesaistot vēl citas valstis. Starp tām ar lielu vēlēšanos iesaistīties Ķīnas piedāvātajos pasākumos izceļas Kazahstāna. To apliecina Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošana Horgosā abās pusēs šo valstu robežai. Raugoties no Kazahstānas un arī no Latvijas, šai vietai dots apzīmējums «Austrumu vārti» (Ķīnai tie ir Rietumu vārti).

Horgosas SEZ ietilpst industriālā zona, loģistikas centrs un kravu pārkraušanas zona, ko dažkārt apzīmē ar vārdiem «sausā osta». Horgosas SEZ attīstība ir viena no Kazahstānas transporta politikas prioritātēm, lai izveidotu infrastruktūru izdevīgam sauszemes kravu tranzītam starp Ķīnu un Eiropu. Aizvadītajos gados valsts tās izveidē ieguldījusi 258 miljonus ASV dolāru.

Horgosas SEZ pēdējos gados figurē visos sadarbības plānos starp Latviju un Kazahstānu transporta un tranzīta nozarē.

Sarunas turpinās Rīgā

Septembra vidū Sjiaņā noslēgtais līgums tika īpaši pieminēts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Ķīnas Uzņēmumu konfederācijas vadības pārstāvju sarunās Latvijā.

Rīgā 13. septembrī šeit notika Latvijas, Ķīnas, Baltkrievijas, Krievijas, Vācijas un citu Eiropas un Centrālāzijas valstu darba devēju organizāciju vadītāju sarunas par transporta un loģistikas nozares attīstības iespējām. Latviju pasākumā pārstāvēja arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks un Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands. Sanāksme palielināja Latvijas izredzes uz starptautisku atbalstu tam, lai šeit ierīkotu Baltijas loģistikas centru kravu piegādei un izplatīšanai Ziemeļeiropas tirgū. Dalībnieki atkārtoti apstiprināja savu vēlmi strādāt kopā, lai veicinātu savienojamību starp reģioniem un valstīm, veicinot labāku un videi draudzīgāku preču plūsmu. Klātesošie uzsvēra vēlmi turpināt praktisku sadarbību, ņemot vērā darba devēju organizāciju un to biedru - darba devēju - intereses.

Uzņēmēju organizāciju vadītāji bija sapulcējušies Rīgā, lai vienā piegājienā strādātu divos formātos. Tepat notika arī Starptautiskās Darba devēju organizācijas (IOE - International Organisation of Employers) Eiropas un Centrālās Āzijas biedru ikgadējā sanāksme.

LDz iekļūst elitārā klubā

Vēl vienu iespēju LDz nostiprināties uz ceļa starp Ķīnu un Eiropu dos LDz jauniegūtais novērotāja statuss septiņu valstu dzelzceļu līguma organizācijā. Šādu līgumu 2017. gada pavasarī noslēdza Ķīnas, Baltkrievijas, Vācijas, Kazahstānas, Mongolijas, Polijas un Krievijas dzelzceļi, vienojoties kopīgi attīstīt konteinerpārvadājumus un tirdzniecības sadarbību starp Āziju un Eiropu. Šā gada septembrī organizācijas biedri apvienoja savu sanāksmi ar līdzdalību starptautiskajā transporta inovāciju izstādē InnoTrans Potsdamā (Vācija). LDz prezidents Edvīns Bērziņš šajā pasākumā iepazīstināja ar Latvijas transporta un loģistikas nozares līdzšinējo darbību Eirāzijas pārvadājumu nodrošināšanā, starp jau noslēgtajiem sadarbības līgumiem ar stratēģiskajiem partneriem Ķīnā akcentējot pavisam svaigo līgumu ar Sjiaņas Starptautisko tirdzniecības un loģistikas parku.

Septiņu valstu dzelzceļu līgums ir slēgts sadarbības formāts, kurā jauni dalībnieki tiek uzņemti, ļoti stingri izvērtējot. Arī Latvijas dalība tajā tika detalizēti apspriesta, pēc Vācijas un Krievijas dzelzceļu iniciatīvas, tomēr nolemjot LDz piešķirt novērotāja statusu ar perspektīvu nākotnē paplašināt līgumvalstu loku.

***

VIEDOKĻI

Vitālijs Gavrilovs, LDDK prezidents:

- Pozitīvi, ka šodien mēs varam turpināt diskusijas, kas tika uzsāktas 2018. gada janvārī, kad kopā ar mūsu sadarbības partneriem no Ķīnas Uzņēmumu konfederācijas, viņiem apmeklējot Latviju, vienojāmies attīstīt ciešāku sadarbību transporta un loģistikas nozarēs. Šis gads ir stratēģiskās partnerības starp Ķīnu un Eiropas Savienību 15. gadadiena. Mūsu ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība sāk jaunu attīstības periodu, un mums ir ļoti svarīgi izprast, ka mēs visi esam globālās ekonomikas dalībnieki.

Edvīns Bērziņš, LDz prezidents un LDDK viceprezidents:

- Pēdējos gados Latvijas transporta un loģistikas nozare ir īstenojusi ļoti aktīvu sadarbību gan ar tuvāko kaimiņvalstu, gan tālāku Eiropas un Āzijas valstu kolēģiem un pakāpeniski attīstījusi sadarbību arī ar biznesa organizācijām, kuru skatījums un ikdienas kontakti ar kravu īpašniekiem ir daudz plašāki. Pateicoties aktīvai darbībai Latvijas Darba devēju konfederācijā un tās sadarbībai ar Ķīnas Uzņēmumu konfederāciju, man pirms nepilnām divām nedēļām bija iespēja piedalīties Ķīnas Top 500 uzņēmumu forumā, kam ir milzīga tālejoša loma jaunu nozares kontaktu un sadarbības modeļu izstrādē. Šā foruma ietvaros parakstījām stratēģisko sadarbības līgumu ar Sjiaņas Starptautiskā tirdzniecības un loģistikas parka administrāciju, un tas ir liels solis uz priekšu jaunu sadarbību attīstīšanā starp Latviju un Ķīnu.