Eksperti: Adopcijas procesā arvien vairāk jādomā par bērna interesēm
Adopcijas procesā arvien vairāk jādomā par bērna interesēm, šodien Labklājības ministrija (LM) sociālās kampaņā "Radi ģimeni" rīkotajā diskusiju par to, kā padarīt cilvēcīgāku adopcijas procesu, norādīja uzaicinātie eksperti.
LM parlamentārā sekretāre Karina Ploka (V) uzsvēra, ka nenoliedzami adopcijas procesā vissvarīgākais ir bērns un viņa intereses.
Ploka sacīja, ka, domājot par bērnu, aprūpes institūcijas kļuvušas atvērtākas, bet sabiedrības viedoklis - uzlabojies. Cilvēki kā brīvprātīgie aktīvi iesaistās valsts sociālo aprūpes centru darbībā, un arī šādā veidā iespējams bērniem piedāvāt labākus apstākļus, turklāt, pavadot laiku iestādēs, šie cilvēki uz bērniem un aprūpes procesu sāk skatīties citādi.
Labklājības ministra Jāņa Reira (V) biroja vadītāja Linda Baļčūne norādīja, ka arī normatīvajam regulējumam jāveido atvērtāku sistēmu bērna interesēm. Normatīviem jābūt elastīgiem, jo pārāk ciets un detalizēts normatīvs var traucēt bērnu un vecāku "satikšanos". Elastīga regulējuma izveidošana būtu ministrijas lielākais panākums, sacīja Baļčūne.
Arī Latvijas Bāriņtiesu asociācijas priekšsēdētāja Aurika Zīverte uzsvēra, ka esošais regulējums nereti ļoti ierobežo, tāpēc ir jādomā ārpus rāmja, lai varētu atrast bērnam ģimeni, nevis vecākiem bērnu. Tāpat pagaidām bērns un ģimene viens otru pārāk ilgi meklē, piebilda Zīverte.
Vienlaikus viņa uzskata, ka gan katram bērnam, gan ģimenei nepieciešana īpaša pieeja - procesam jākļūst cilvēcīgām un tieši domātam bērnam.
Atbalsta programmas "Plecs" vadošā Līga Tetere uzskata, ka procesam jābūt bērna labākajām interesēm, tomēr svarīgi iegūt vienprātību, kāds adopcijas process īsti ir bērna interesēs. Nepieciešamas skaidri definētas darbības, kuras būs bērna interesēm atbilstošas, uzsvēra Tetere.
Savukārt atbalsta programmas "Plecs" stratēģiskais vadītājs Jānis Erts uzskata, ka bērna interesēs ir ilgtermiņa aprūpētājs, kā arī cilvēcība adopcijas procesā.
Erts norādīja, ka esošā sistēma ir vērsta uz bērna nogādāšanu ģimenē, nevis iestādē, tomēr tagad jārūpējas par to, lai šo procesu padarītu cilvēcīgāku un ātrāku.