Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās ēkas tapšanu jau kopš ieceres aizsākumiem apvijuši skandāli. Pirms trīs gadiem valsts to atpirka no Krievijas miljardiera Viktora Vekselberga. Par divām trešdaļām no īpašuma "Valsts nekustamie īpašumi" samaksāja 21,5 miljonus eiro, kā arī pārņēma celtniecībai ņemto 57 miljonu eiro kredītu. Pēc darījuma ēkas vērtība ievērojami samazinājusies, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Kad valsts pirms trim gadiem nolēma no Krievijas miljardiera Vekselberga atpirkt VID ēku, tās vērtība tika lēsta 92 miljonu eiro apmērā. Tagad tā ir par vairāk nekā 10 miljoniem mazāka.
Darījums notika 2016. gada sākumā. Uzreiz pēc tā noslēgšanas ēkas vērtība nokrita līdz 80 miljoniem eiro. Tas nav saistīts ar celtnes stāvokli, iemesls ir 30 gadu nomas līgums ar VID. Ieņēmumu dienests ēku īrēja par 7,4 miljoniem gadā. Kad ēku iegādājās valsts, īres līgumu pārskatīja un summu samazināja uz 6,2 miljoniem.
"Valsts nekustamie īpašumi" 2008. gadā kopā ar Krievijas miljardiera Viktora Vekselberga kompāniju "Mežaparks SPV" dibināja kopuzņēmumu "Biroju centrs Ezerparks". Vekselbergs ieguldīja zemi, un tika pie 2/3 kopuzņēmuma, valsts investēja 3,2 miljonus latu. 2015.gadā ēkā ievācās VID. Tikmēr Vekselbergs izlēma savas uzņēmuma daļas pārdot. Laimdotas Straujumas valdība piekrita tās atpirkt.
Momentā pēc šī darījuma mēs samazinājām īres maksu Valsts ieņēmumu dienestam par vairāk nekā miljonu gadā - 1,2 miljoni gadā. Ēkas vērtība un uzņēmuma vērtība tiek aprēķināta naudas plūsmā. Un viennozīmīgi, samazinoties ieņēmumiem uzņēmumā, izslēdzot peļņas daļu, šī vērtība samazinās.
"Valsts nekustamie īpašumi" priecājas, ka ietaupījums līdz 2044. gadam sasniegs 35,5 miljonus eiro, turklāt aizdevumu izdevies pārkreditēt izdevīgāk, ietaupot vēl pusmiljonu gadā. Neskatoties uz augstajām izmaksām un neelastīgajiem līgumiem, Valsts nekustamie īpašumi neuzskata, ka darījums bija neveiksmīgs.
Konkursā par partnerību VID ēkas būvēšanā pieteicās arī kompānija Merks. Tā par zemi Skanstes ielas rajonā prasīja par 40 000 vairāk kā Vekselbergs. Toties peļņu uzņēmums plānoja 3% līmenī. Taču valsts izvēlējās Vekselberga zemi Mežaparkā ar peļņas likmi 5%. Vienošanos ar Vekselberga uzņēmumu slēdza Aigara Kalvīša valdība pāris mēnešus pirms krīzes sākuma.
Vekselbergs ir viens no Putinam tuvo oligarhu loka, ko ASV iekļāva sankciju sarakstā par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās. Biroju un dzīvokļu ēku projekti Mežaparkā līdz šim bijuši daļa no Vekselberga koncerna "Renova Group".
Uzņēmējs Jānis Stakens ilgus gadus vadīja Maxima Latvija. Pirms četriem gadiem kandidēja vēlēšanās no ZZS un brīdī, kad valsts no viņa vadītā uzņēmuma iegādājās "Biroju centra Ezerparks" daļas, bija veselības ministra Gunta Belēviča ārštata padomnieks.
Zemē un īpašumos Vekselbergs Latvijā ieguldījis 60 miljonus eiro. Daļa no šīs naudas par oficiālu miljonāri padarīja korupcijā apsūdzētā muitnieka Vladimira Vaškeviča dzīvesbiedri Ināru Vilkasti. Viņa 23 hektārus plašo teritoriju Mežaparkā iegādājās par 175 tūkstošiem latu.
Apmaiņā pret miljonu eiro Rīgas domē tika pieņemti labvēlīgi lēmumi par šīs zemes izmantošanas iespējām un jau divas dienas vēlāk Vilkaste Vekselbergam zemi pārdeva par 30 miljoniem latu. Par kukuļošanu Vilkastei tiesa piesprieda naudas sodu, bet trim domes amatpersonām - cietumsodus. Savulaik Vekselbergs no Latvijas amatpersonām esot saņēmis solījumus, ka iegūs arī citus valsts pasūtījumus, piemēram, 27 stāvu ēkas būvniecībai blakus VID ēkai.