Firma, kuras maksātnespēju savulaik vadīja Gobzems, valstij palikusi parādā miljonu

© F64 Photo Agency

Firma "N&KO" par diviem miljoniem savulaik slēdza darījumu ar Latvijas armiju, bet to piemānīja un piegādāja nekvalitatīvu preci. Lai ierosinātu kontrolētu maksātnespēju, vajadzīgs savs tiesnesis un savs maksātnespējas administrators. Par administratoru uzņēmums izvēlējas Aldi Gobzemu, un manipulācijas rezultātā lieta nonāca pie tiesneses Ivetas Krēvicas, kuru bieži izvēlējās par "ceļotājiem" sauktās firmas. Lai gan  administrators Gobzems iepriekš sacīja, ka budžetā naudu atgūs, raidījumam "Nekā personīga" zināms, ka firma palikusi parādā valstij miljonu.

2007.gadā armija pasūtīja dārgu militāro aprīkojumu ap 500 nakts redzamības ierīces. Monokļi pamatā bija vajadzīgi karavīriem Afganistānā nakts operācijām. Uzvarēja firma, kuras pamatbizness bija šūšana. Tā bieži uzvarēja konkursos iekšlietu struktūrās, jo bija saistīta ar Drošības policijas amatpersonām.

Uzņēmums "N&KO" ministriju piemānīja. Piegādātie monokļi bija nekvalitatīvi un neatbilda prasībām, bija daudz smagāki, tos nebija izgatavojusi solītā sertificētā firma. Ministrija sāka tiesāties, un divās tiesu instancēs vinnēja. "N&KO" bija jāatdod bruņotajiem spēkiem atpakaļ avansā samaksātais - kopā vairāk nekā 624 316 eiro.

N&KO bija ņēmusi 4 miljonu lielu kredītu Parex bankā. Lai aizdevumu dotu firma ieķīlāja arī armijai piegādātās ierīces. Naudu atprasīja gan armija, gan banka un firmai radās plāns. N&KO nolēma sākt ārpus tiesas tiesiskās aizsardzības procesu un par maksātnespējas administratoru izvēlējās Aldi Gobzemu.

Lai panāktu, ka lieta nonāk konkrētā tiesā tiek izmantots vecais triks ar juridiskās adreses maiņu. No Baronas ielas 119, firma trīs mēnešus pirms vēršanās tiesā, maina savu adresi uz Purvciema 18 un lietu skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica.

Tiesiskās aizsardzības procesu pēckrīzes gados bieži izmantoja negodīgi, lai nebūtu jāatdod parādi. Tāpat plānā nereti uzzīmēja fiktīvu kreditoru, kurš aizstājās priekšā īstajiem.

Tiesa 2011.gada maijā "N&KO" atveseļošanās plānu pieņēma. To bija saskaņojis fiktīvs kreditors - Kiprā reģistrēts ofšors "Crotty Limited", kas patiesībā bija saistīts ar pašu parādnieci. Plānam piekrita arī Parex banka.

"N&KO" atveseļošanās nenotika. Un jau pēc pusgada uzņēmumam pasludināja bankrotu. Tiesnese Krēvica par administratoru atkal iecēla Gobzemu. Uzņēmums šai laikā nobēdzināja savus aktīvus - šūšanas iekārtas un pārdeva tās saistītajam uzņēmumam. Lai gan administratoram bija pienākums vērsties pret uzņēmuma amatpersonām, kas radījušas kompānijai zaudējumus, Gobzems valdes locekļus Natāliju un Vladimiru Aņisimovus saudzēja.

2013.gadā nakts redzamības ierīces bija nostāvējušas armijas noliktavās jau sešus gadus un tām parādījušie defekti. Gobzems pierunāja ministriju vairs netiesāties un ierīces atdot bankai. Tolaik Gobzems izteica cerību, ka ministrija iespējams atgūs avansā iztērēto pusmiljonu.

Firma "N&KO" parādā palikusi arī Valsts ieņēmumu dienestam 352 520 eiro. Tātad kopā valsts budžets zaudējis miljonu.

Gobzems 2014.gadā administratora amatu atstāja. "N&KO" jaunais administrators ierīces pārdeva par 132 tūkstošiem. Un patlaban tiesājas, lai no iztukšotā uzņēmuma atgūtu iekārtas. No abiem Aņisimoviem "N&KO" bijušajiem vadītājiem nekas vairs nav piedzenams, jo viņi veikli izmantoja situāciju un pieteica sev privāto maksātnespēju.

Bijušais maksātnespējas administrators Gobzems patlaban pievienojies politiskajai partijai KPVLV un startēs Saeimas vēlēšanās. Savus ministru kandidātus politiskais veidojums nenosauc. Bet no debatēm secināms, ka par tiesiskumu valstī ir gatavs atbildēt pats Gobzems. Tomēr "N&Ko" vadīto maksātnespēju, kur valsts atstāta ar garu degunu, Gobzems skaidrot negrib.

Sižeta tapšanas laikā ar N&KO saistītas personas dibinājušas atkal jaunu firmu, lai no jauna paslēptu šūšanas iekārtas un mazinātu iespēju, ka tās viņiem attiesā. Viedokli par savulaik sniegto palīdzīgo roku negodprātīgajiem uzņēmējiem pajautājām vēlreiz arī Aldim Gobzemam, taču viņš intervijai uzstādīja tādus noteikumus it kā viņš ne tikai vadītu šo valsti, bet arī TV3 un raidījuma redakciju.

Nakts redzamības monokļus un brilles mūsu karavīriem armija beidzot iegādājās tikai pērn, samaksājot par ierīcēm vairāk nekā sešus miljonus. Iepriekšējā negatīvā pieredze radījusi jaunus noteikumos armijas iepirkumos - patlaban preci vismaz divas reizes testē profesionālās laboratorijās, pirms par tām maksā naudu.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.