Naudas trūkums liek veikalos izvēlēties lētāku, mazāk kvalitatīvu pārtiku

Jaunākais kompānijas "Unilever" pētījums apliecina, ka pēdējo sešu mēnešu laikā gandrīz trešdaļa (30%) Latvijas iedzīvotāju (Igaunijā, Lietuvā attiecīgi - 22%) ir mainījuši ēšanas paradumus, uzturā lietojot lētāku un zemākas kvalitātes pārtiku.

Turklāt 35% Latvijas respondentu (Lietuvā - 24%, Igaunijā - 26%) norāda, ka ēd mazāk. Pētījums arī parāda, ka 31% respondentu Latvijā (Lietuvā - 37%, Igaunijā - 28%) uzskata, ka neēd pietiekami daudz veselīgas pārtikas, tādējādi neuzņemot visus nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un citas uzturvielas.

Pētījumā arī parādās korelācija starp ēšanas paradumu maiņu un ienākumiem - jo lielāki ir ienākumi, jo mazāk cilvēku ir mainījuši ēšanas paradumus. Tikai 6% cilvēku ar ieņēmumiem virs 400 latiem mēnesī pēdējo sešu mēnešu laikā ēd mazāk un zemākas kvalitātes/lētāku pārtiku, savukārt šādi savus ēšanas paradumus mainījis katrs ceturtais (25%) respondents ar ienākumiem līdz 250 latiem. Salīdzinot dzimuma atšķirības, tad 39% sievietes ēd mazāk, vīriešu - 26%.

Visās Baltijas valstīs vairāk kā puse respondentu par prioritātēm ēdiena izvēlē visbiežāk min labu garšu (Latvijā - 66%, Igaunijā - 87%, Lietuvā - 67%) un pievilcīgu cenu (Latvijā - 63%; Igaunijā - 81%, Lietuvā - 60%). Augstu kvalitāti kā vienu no prioritātēm minējuši tikai 31% Latvijas respondentu (Igaunijā - 51%, Lietuvā - 30%), savukārt veselīgu uzturu - 43% (53%; 31%), savukārt 13% (22%; 40%) ietekmē ģimenes locekļu un draugu viedoklis.

Kā uzskata Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis: "Pētījuma rezultāti skaidri parāda, ka, mainoties ekonomiskajai situācijai Latvijā, ir mainījušies arī cilvēku ēšanas paradumi. Ir manāma pieaugoša tendence, ka cilvēki sākuši arvien biežāk izvēlēties lētāku un līdz ar to, iespējams, zemākas kvalitātes pārtiku. Svarīgi atcerēties, ka neatkarīgi no tā, vai tiek izvēlēta dārgāka vai lētāka pārtika, galvenais, lai tā satur organisma funkcionēšanai nepieciešamos vitamīnus un uzturvielas, piemēram, neaizstājamās taukskābes Omega 3 un Omega 6. Minētās taukskābes organismam ir ļoti nepieciešamas, bet organisms pats nespēj tās saražot, tāpēc tās ir jāuzņem ar uzturu. Bagātīgi neaizvietojamo taukskābju avoti ir zivis, jo īpaši jūras un okeāna treknās zivis, zivju eļļa, augu eļļas, piemēram, olīvu, rapšu, kā arī produkti, kas pagatavoti no augu eļļām, piemēram, margarīns."

Kā rāda pētījums, katru dienu treknās zivis (piemēram, lasi, tunci, siļķi) neēd neviens no aptaujātajiem respondentiem, savukārt trešdaļa (34%) iedzīvotāju vispār nelieto pārtikā treknās zivis - 25% vīrieši un 38% sieviešu. Pozitīvi ir tas, ka 56% iedzīvotāji vismaz reizi nedēļā pārtikā lieto zivis. Pētījums arī atklāj, ka, jo lielāki ir cilvēku ieņēmumi, jo biežāk viņi pārtikā lieto zivis.

Katru dienu gaļu un gaļas produktus ēd 21% no visiem aptaujātajiem respondentiem - 26% vīrieši un 18% sievietes, savukārt gaļas produktus vispār pārtikā neuzņem 5%. Pārējie 74% respondenti gaļu uzturā lieto vismaz reizi nedēļā. Savukārt mājputnu gaļu katru dienu uzņem 3% respondentu, vismaz reizi nedēļā - 89%, savukārt vispār nelieto 9%.