VID varētu pārskatīt PVN maksātāja statusu katru reizi, kad uzņēmumā mainās pilnvarotās amatpersonas. Uzņēmēju organizācijas gan pauž bažas, ka šāda norma varētu aizbiedēt ārvalstu investorus, vēstī LNT ziņas.
VID piedāvā veikt grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, lai ikreiz, kad PVN maksātājā uzņēmumā mainās valdes locekļi, prokūrists vai cita pilnvarotā persona, VID būtu tiesības apturēt PVN numuru darbību un saukt šīs jaunieceltās pilnvarotās amatpersonas uz intervijām. “Un tikai tajā mirklī, kad VID atkal pārliecinās, ka viss kārtībā, tad atjauno PVN numura darbību,” LNT ziņām norādīja VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.
Šobrīd VID uz interviju sauc uzņēmuma pārstāvjus tikai tad, ja PVN maksātāja statuss uzņēmumam tiek piešķirts pirmo reizi.
Tomēr praksē pierādījies, ka arī shēmošanā iesaistītos uzņēmumus sākotnēji pārstāv cilvēki, kuri iepriekš nav bijuši sodīti un nav nekādā veidā bijuši VID redzeslokā. Taču saņemot tiesības reģistrēt darījumus ar PVN, pēc kāda laika šie valdes locekļi tiek nomainīti un uzņēmums tiek izmantots nelikumīgām darbībām.
VID rosinātie grozījumi atsevišķos gadījumos gan varētu skart arī godīgos uzņēmumus. “Nav pārāk iepriecinoša,” tāda ir Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītāja Jāņa Endziņa pirmā reakcija par piedāvātājām izmaiņām, kas varētu palielināt administratīvo slogu. LTRK vadītājs bažījas par ārvalstu uzņēmumiem, kurus tas varētu aizbiedēt. “Kur valdes locekļi atbrauc tikai uz sēdēm, un tagad viņiem pateikt, ka jums tur jāiet uz Valsts ieņēmumu dienestu uz kaut kādām intervijām,” nākotnes vīziju ieskicē J. Endziņš. Viņam arī nav pārliecības, ka šīs intervijas sniegs pārliecinošus rezultātus, un ka tas būs efektīvs rīks cīņai ar ēnu ekonomiku.
Likuma grozījumi atbalstīti Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē, un tagad tos plānots apspriest ar uzņēmumus pārstāvošām organizācijām. VID gan ir pārliecināts, ka jaunās prasības uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, jo tajā neienāktu uzņēmumi, kas patiesībā nozog godīgo uzņēmēju samaksātos nodokļus. Tāpēc VID cer, ka Finanšu ministrija konkrētus likuma redakcijas varētu virzīt apstiprināšanai kopējā nākamā gada budžeta pakā.