Latvijā katru gadu vairāk nekā 200 sievietēm atklāj dzemdes kakla vēzi

Latvijā katru gadu vairāk nekā 200 sievietēm atklāj dzemdes kakla vēzi, un pēdējo astoņu gadu laikā ar šo ļaundabīgo audzēju nomirst vidēji 121 sieviete gadā. Lai arī Latvijā ir pieejama valsts apmaksāta vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu, kas izraisa dzemdes kakla vēzi, Latvijā tikai puse meiteņu noteiktā vecumā ir saņēmušas pilnu vakcinācijas kursu, kas viņas aizsargās visu turpmāko mūžu.

Slimību profilakses un kontroles centrs sācis izglītojošo kampaņu Uzvari cīņā ar vēzi, pirms tā sākas!, lai skaidrotu Latvijas iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm, kurās aug meitenes, dzemdes kakla vēža cēloņus un sekas, kā arī informētu par vakcīnu. Diemžēl dati par vakcinācijas aptveri nav iepriecinoši - kopš 2014. gada pirmo poti (kopumā ir nepieciešamas divas potes) gadā saņem ne vairāk kā 50 procentu meiteņu 12 gadu vecumā. Zemākā vakcinācijas aptvere reģistrēta 2016. gadā - vakcinētas 44 procenti meiteņu. Savukārt pilnu vakcinācijas kursu saņēmušas 25 līdz 57 procenti meiteņu atkarībā no reģiona, zemākie rādītāji ir Rīgā, bet augstākie Vidzemē. Skaidrojot vakcinācijas rezultātus, Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja, infektoloģe Dace Zavadska norāda, ka, visticamāk, pie zemās vakcinācijas vainojamas viltus ziņas, kuras tiek izplatītas par vakcīnu, par dzemdes kakla vēzi un citiem ar veselību saistītiem jautājumiem. Tomēr ārste vērš uzmanību uz medicīniski un zinātniski pierādītiem faktiem, kas apliecina gan vakcīnas drošumu, gan efektivitāti, un tieši tos iedzīvotājiem būtu jāņem vērā, pieņemot lēmumu par savu meitu vakcinēšanu.

Ir pierādīts, ka dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss, ar kuru dzīves laikā inficējas liela daļa cilvēku, 13 šā vīrusa tipi ir vēzi izraisoši.

Tiklīdz kā zinātnieki noskaidroja šā vīrusa saistību ar ļaundabīgo audzēju, sākās darbs pie vakcīnas izstrādes. Pasaulē šī vakcīna ir ieviesta 2006. gadā, Latvijā kopš 2010. gada. Vakcinācijas kalendārs paredz 12 gadu vecumā vakcinēt meitenes, un šis vecums ir izvēlēts, jo būtiski meitenes vakcinēt pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Vakcinēties var arī vēlāk. D. Zavadska stāsta, ka Pasaules Veselības organizācija rūpīgi seko šīs vakcīnas drošuma pārbaudēm, pašlaik ir pieejami septiņi ziņojumi par vakcināciju visās valstīs, kur tā notiek. «Galvenais secinājums ir tāds, ka šī vakcīna ir ārkārtīgi droša,» uzsver D. Zavadska, atklājot, ka arī viņas meita un viņa pati ir vakcinējušās pret cilvēka papilomas vīrusu. Kā piemēru, kur vērtēta vakcīnu efektivitāte, ārste min Zviedriju. Līdz šim šajā Skandināvijas valstī neviena no vakcinētajām meitenēm un sievietēm nav saslimusi ar dzemdes kakla vēzi. «Lai arī pēc vakcinēšanās cilvēks var sajust sāpes un citas blakusparādības, tas tomēr atsver to risku, kādā ir sieviete visu mūžu, ja nav saņēmusi vakcīnu un pasargājusi sevi no dzemdes kakla vēža,» saka infektoloģe.

Latvijā diemžēl ir pamats satraukumam, jo ar dzemdes kakla vēzi saslimt vidēji 250 sieviešu gadā, bet nomirst vairāk nekā 100 sieviešu (pērn nomira 107 sievietes). Šo slimību 35 procentos gadījumu pērn atklāja 1. stadijā, taču 46,7 procentos gadījumu vēzis atklāts jau trešajā vai ceturtajā stadijā.

***

Vai iedzīvotāji vakcinējas pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju?

Vakcinācijas aptvere* (%)

2015. gadā 49,4

2016. gadā 44,2

2017. gadā 50,2

Vakcinēto meiteņu īpatsvars 2017. gadā pa reģioniem (%)

Kurzemē 54,1

Latgalē 44,3

Pierīgā 41,8

Rīgā 25,3

Vidzemē 63,5

Zemgalē 57

* cik meiteņu noteiktā vecumā vakcinētas pret vīrusu

Avots: Slimību kontroles un profilakses centrs