Svarīgākā vēsts autovadītājiem no vakardienas Ceļu satiksmes drošības padomes sēdes – radari būs vēl, daudz, un tik gudri, ka mērīs ne vien ātrumu, bet arī ceļa nodevas nomaksu, tehniskās apskates un apdrošināšanas esamību, kā arī nosūdzēs par pļāpāšanu pa telefonu un luksofora ignorēšanu. Policija ar pārkāpējiem nemaz nekrāmēsies – rēķini tiks nosūtīti pa pastu automātiski.
Ar šā gada satiksmes drošības rezultātiem nozares vadība nav apmierināta. Neatkarīgā par to jau vēstīja. Garā un karstā vasara veicinājusi cietušo skaita pieaugumu. Daudz bojāgājušo. Augustā vien 17 cilvēku.
Attiecīgi vakardienas sēdē Satiksmes ministrijā tika spriests par nepieciešamajiem pasākumiem, lai avāriju skaitu mazinātu.
Radaru revolūcija ir viens no tiem, kas satiksmes dalībniekus ietekmēs visvairāk.
Pašlaik valstī darbojas 94 stacionārie fotoradari. Līdz 2022. gadam to skaits tiks palielināts līdz diviem simtiem. Būs arī fotoradaru mulāžas, un autovadītāji nezinās, kurā kastē ir elektronika un kurā putni olas perē. Būtiski, ka jaunie fotoradari būs tik viedi, ka vienlaikus kontrolēs ne vien ātrumu, bet arī luksoforu signālus. Rīgā tā ir liela problēma - autovadītāji «pagūst» ne tikai uz dzelteno, bet brauc krustojumos arī pie sarkanā aizliedzošā signāla, un to darīt nekautrējas pat sabiedriskā transporta šoferi. Kā vakar atzina satiksmes un iekšlietu ministri, braukšanas kultūra kopumā Latvijā ir slikta - tiek ignorēts ceļu horizontālais marķējums, apdzīšanas manevri tiek veikti pārdroši, bet ātrums pārkāpts pat radaru darbības zonā. Tiesa gan, smagi ceļu satiksmes negadījumi ar bojāgājušajiem tur vairs nenotiek, un pēc būtības tas arī ir galvenais visu satiksmes drošības pasākumu mērķis - panākt, lai cilvēki uz ceļiem nemirtu. Bet, ja viņi gatavi maksāt valsts budžetā lielu naudu par niecīgiem ātruma pārsniegumiem, - lai maksā.
Vēl viens veiksmīgs pilotprojekts drošības jomā ir tehnoloģiskais aprīkojums Ceļu policijai, kas ļauj nolasīt auto reģistrācijas numurzīmes, kā arī ārpus un salonā notiekošo 360 grādu leņķī. Ar to aprīkota netrafarēta policijas mašīna, un, līdzīgi kā to dara stacionārie radari, pārkāpējs netiek apturēts, bet rēķinu par pļāpāšanu pa tālruni vai bakstīšanos planšetē saņems pa pastu. Un rēķins ir liels - līdz 100 eiro. Elektroniskas blakusnodarbes ir izplatīts iemesls sīkajām avārijām, kas izraisa sastrēgumus pilsētās. Aizvakar pīķa stundā tāda notika aiz Gaisa tilta Brīvības ielā. Četras mašīnas nebremzējot sastūmās cita citai dibenā, jo šoferiem nebija laika skatīties uz priekšu. Bija jāblenž ekrānos.
Ceļu satiksmes drošības direkcija plāno arī sākt testēt radaru sistēmu, kas mēra mašīnas vidējo braukšanas ātrumu. Angliski to sauc point-to-point. Mašīna tiek nofotografēta punktā A un pēc tam punktā B dažus kilometrus tālāk, bet dators izrēķina tās vidējo ātrumu. Ja ierobežojums konkrētajā posmā pārkāpts, šoferis atkal jau saņems vēstuli un atkal maksās. Direkcija apsvēra divas vietas, kur šādu sistēmu varētu ierīkot. Taču Jūrmalas šoseja, skrejošajiem bagātniekiem par prieku, drīzumā tiks remontēta, tāpēc atliek Tīnūžu-Kokneses ceļš no 14. līdz 21. kilometram. Attiecīgi pēc pilotprojekta palaišanas vidējā ātruma radari parādīsies arī citviet. Kaimiņos Lietuvā tādi pašlaik tiek ierīkoti 25 ceļu posmos un drošība jau uzlabojusies par 9%.
Par drošības etalonu Eiropas satiksmē tiek uzskatīta Zviedrija. Tur ikdienā darbojas 870 satiksmes uzraudzības ierīču, kopumā kontrolējot ceļus 2500 kilometru garumā. Latvijas satiksmes nākotne acīmredzot iecerēta līdzīga.
