Pašmāju mūziku radio pagaidām neuzspiedīs
Nacionālās apvienības un Vienotības virzītais priekšlikums ar likumu noteikt, ka vismaz 20% no radiostaciju pārraidītās mūzikas jābūt latviešu valodā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atbalstu nav guvis – tas pagaidām atstāts bez virzības. Vai priekšlikumu tomēr virzīt tālāk, būs jālemj jau nākamajam Saeimas sasaukumam.
Tas, vai jaunā Saeima likumprojektu virzīs tālāk nodošanai komisijām, lielā mērā atkarīgs no nākamā atbildīgās komisijas vadītāja, jo Saeimas Kārtības rullis regulē tikai iepriekšējā Saeimas sasaukumā pirmajā un otrajā lasījumā apstiprinātu likumprojektu tālāku virzību. Proti, ja likumprojekta izskatīšana vienas Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta, bet likumprojekts izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma savā pirmajā sesijā lemj, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Šie nosacījumi uz konkrēto priekšlikumu nav attiecināmi.
Nacionālo apvienību pārstāvošās Ineses Laizānes vadītā komisija par likumprojekta tālāku virzīšanu nespēja vienoties, jo pieaicinātajiem ekspertiem un arī deputātiem bija pārlieku nesavietojami viedokļi par ierosinājuma ietekmi uz radio darbību.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvis Patriks Grīva neslēpa, ka ideja par pašmāju mūziķu atbalstīšanu viņam šķiet simpātiska, taču neesot pieņemama forma, kā daži politiķi to iecerējuši veikt.
Radio lietu eksperts skaidroja, ka radiostacijas veltījušas daudzus gadus, lai radītu savai auditorijai patīkamu repertuāru. Latviskā satura iekļaušana repertuārā piespiedu kārtā varētu aizbaidīt klausītājus, kas savukārt nelabvēlīgi ietekmēs reklāmas cenas un radiostaciju dzīvotspēju.
Lai dotu iespēju sasniegt auditoriju latviešu mūziķiem, P. Grīva piedāvāja izveidot nelielu fondu, no kura finansēt īpašas radioprogrammas, kuru formāta izstrādi varētu uzticēt radio profesionāļiem.
Latvijas Radio pārstāvji savukārt norādīja, ka lielākā daļa tā programmu jau tagad izpilda šo kritēriju, taču to nebūs iespējams sasniegt Radio Klasika, jo akadēmiskās mūzikas latviešu valodā neesot tik daudz.
Kopumā starp 46 Latvijā raidošajām radiostacijām latviešu valodas īpatsvars sasniedzot 14 līdz 16 procentus. Ja neņem vērā Latvijas Radio, tad mūzikas latviešu valodā īpatsvars sarūk līdz astoņiem procentiem.
Savukārt Latvijas Mūzikas producentu apvienības (LaMPA) valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgāve uzskata, ka kvotas ieviešana nepieciešama, lai pašmāju mūziķu varētu izdzīvot. Viņa skaidro, ka jau pašlaik latviskais saturs ēterā ir grūti atrodams, un tas nozīmē, ka mūziķi nespēj atrast savu auditoriju, kas patērētu viņu daiļradi. «Ejot laikam, ies aizvien grūtāk, ja saturs nenonāk ēterā, nav jēgas to radīt. Līdz ar to mūzika kļūst aizvien vājāka,» saka E. Mīlgrāve. Turklāt arī citas valstis radio repertuārā ieviesušas valsts valodas kvotu.
Idejas pretinieki gan norādīja, ka attiecīgajās valstīs jau tagad kļuvis skaidrs, ka šīs kvotas nelabvēlīgi ietekmē radio biznesu, un tiek meklēti jauni risinājumi. Bet par to, ka 21. gadsimtā noturēt auditoriju pie tai nevajadzīga satura nav iespējams, atgādināja Saskaņu pārstāvošais Boriss Cilevičs. «Tā ir ilūzija, ka varam kaut kā regulēt, ko cilvēki skatīsies un klausīsies. Mūsu pienākums ir noteikt sarkanās līnijas, ko nedrīkst pārraidīt, bet mēģināt noteikt, ko cilvēki klausīsies, vienkārši nav iespējams,» saka politiķis.