Klimata pārmaiņas: Jūrā celsies ūdens līmenis – Latvija zaudēs arvien lielākas teritorijas

© Aivars Ķesteris/f64

Ar brīnišķīgām karstām dienām no mums atvadās vasara, lai svētdien dotu vietu astronomiskajam rudenim. Klimats mainās. Baltijas un Ziemeļvalstu meteoroloģiskie dienesti jau ilgstoši sadarbojas tā novērošanā, taču šīs vasaras nepieredzētie laika apstākļi pamudinājuši speciālistus nākt klajā ar kopīgu paziņojumu: valstīm jāsadarbojas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu to sekas.

Brīdis, kad saule šķērsos debess ekvatoru, gaidāms svētdien pulksten 4.54 - to sauc par rudens ekvinokciju, un līdz ar to sāksies astronomiskais rudens. Abas Zemes puslodes šajā laikā saņem aptuveni vienādu saules gaismas un siltuma daudzumu. Arī diena un nakts ir aptuveni vienāda garuma, taču ar katru nākamo dienu saule spīd par četrām minūtēm un 46 sekundēm mazāk. Gluži kā sekojot kalendāram, sestdien un svētdien laika apstākļi mainīsies. Meteoroloģiskā dienesta prognozes rāda, ka Latviju no rietumiem šķērsos aukstā atmosfēras fronte. Laiks būs lietains un drēgns. Skopi padsmit grādi un stiprs lietus pa dienu, naktī uz svētdienu jau zem desmit grādiem. Toties varbūt kāda cūcene vai kāda cita laba rudens sēne pagūs izaugt līdz salam. Ja tāds vispār šogad atnāks.

Pieaugs riski dažādām tautsaimniecības nozarēm, jūrā celsies ūdens līmenis - Latvija zaudēs arvien lielākas teritorijas.

Zemei sega par biezu

Šā gada vasara ļaudīm, kuri ņēma garu atvaļinājumu, sauļojās un baudīja siltos vakarus, bija brīnišķīga. Ideāla tūrisma biznesam, ideāla mazumtirdzniecībai. Lauku bodes no minerālūdeņiem un saldējumiem vien kārtīgu drošības spilvenu ziemai ietirgojušas.

Taču gluži citāda šī vasara bija tiem, kuri cīnījās ar mežu un purvu ugunsgrēkiem - vieni vienīgi kvēpi un sviedri. Šie ugunsgrēki liecina ne tikai par cilvēku bezatbildību vai neveiksmēm dienestu darbā, bet arī globālajām klimata izmaiņām. Ilgstošs sausums un karstums ir degšanu veicinošs faktors. Šobrīd meži ir tik sausi, ka tajos joprojām saglabājas augsta ugunsbīstamība - sevišķi valsts centrālajos rajonos.

Līdzīgu klimata faktoru, kas mainīs mūsu dzīvi, būs arvien vairāk. Klimata pārmaiņu ietekme būs gan pozitīva, gan negatīva. Tomēr, kā Neatkarīgajai atzīst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse, negatīvā būs vairāk. Pieaugs riski dažādām tautsaimniecības nozarēm, jūrā celsies ūdens līmenis - Latvija zaudēs arvien lielākas teritorijas.

Šobrīd visu Eiropas valstu valdības ir politiski vienojušās, ka klimata pārmaiņas notiek arī cilvēka darbības ietekmē un ir nepieciešams rīkoties, lai šo ietekmi mazinātu. I. Prūse tēlaini salīdzina, ka, dedzinot fosilo kurināmo, zemeslodei tiek pārvilkta izmešu daļiņu sega. Šobrīd tā kļūst arvien biezāka - Zemei ir karsti. Valdības tic, ka, apturot fosilo resursu patēriņu, Zemei kļūs vēsāk vai vismaz klimats uzsils lēnāk. Izvēlētā metode ir klimata pārmaiņu apkarošanas komercializēšana.

Šis ir tikai sākums

Vienalga, vai politiķu biznesa plāni dabai kaut ko nozīmēs vai nē, klimata pārmaiņas jau tagad ir neapšaubāma realitāte, turklāt zinātnieku ieskatā šis ir tikai sākums. Kopīgajā paziņojumā Baltijas un Ziemeļvalstu meteodienesti vēsta šādi:

«Sabiedrībai jābūt gatavai klimata pārmaiņu radītajām sekām - laika apstākļu anomālijām, kas var ietvert karstuma viļņus, kā arī ilgstošu nokrišņu izraisītus plūdus un lokālas ekstremālas lietusgāzes. Tāpēc nepieciešami precīzi un savlaicīgi ekstremālu laika apstākļu brīdinājumi, sabiedrības un dažādu tautsaimniecības jomu pielāgošanās plāni, kā arī siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu samazinājums. (..) Ir nepieciešams pievērst uzmanību arī klimata pārmaiņu iespējamajām sekām, sākot ar tiešu ietekmi uz tautsaimniecības jomām, piemēram, būvniecību, lauksaimniecību un enerģētiku, beidzot ar netiešu ietekmi uz valstu politiku -piemēram, klimata bēgļiem.» Klimata pārmaiņas jācenšas mazināt un vienlaikus jāpielāgojas tām. Meteodienestu uzdevums šajā ziņā ir sadarboties, lai sabiedrībai savlaicīgi sniegtu kvalitatīvas prognozes par ekstremāliem laika apstākļiem, to izmaiņām.

Meteodienesti ciešāk sadarbosies

Šobrīd Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs iesaistījies vairākos starptautiskos sadarbības projektos. Pētnieciskie resursi tiek apvienoti, lai izveidotu kopīgu skaitliskās laika apstākļu modelēšanas platformu. Citā projektā tiek pētīta klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību un mežsaimniecību, izmantojot augstas izšķirtspējas klimatisko datu modeļus.

Attiecībā uz mūsu reģiona valstīm šobrīd spēkā ir šāda klimata prognoze:

Baltijas un ziemeļvalstīs laika apstākļi gadu no gada ievērojami atšķiras. Šāda laika apstākļu mainība būs novērojama arī nākotnē, tomēr, klimatam mainoties un kļūstot siltākam, visticamāk, ziemas sezonas būs mazāk aukstas, savukārt vasaras sezonas kļūs vēl siltākas. Mērenu un bezsniega ziemu ietekmē samazināsies novēroto ekstremāla aukstuma gadījumu skaits. Savukārt garāka siltā perioda ar augstu gaisa temperatūru un salīdzinoši nelielā nokrišņu daudzuma pieauguma vai pat samazinājuma ietekmē vasarās kļūs biežāki karstuma viļņi un sausuma periodi.

Izteiktākās laikapstākļu anomālijas šovasar:

Dānija: maijā, jūnijā, jūlijā un augustā reģistrēti jauni saules spīdēšanas ilguma rekordi. Maijs rekordsilts, turklāt maijs, jūnijs un jūlijs bija arī ļoti sausi.

Igaunija: maijs un jūlijs bija īpaši silti. Jūlijs bija viens no sausākajiem mēnešiem kopš 1961. gada.

Somija: maijs un jūlijs bija karstākie un vieni no sausākajiem mēnešiem novērojumu vēsturē. Maija - augusta perioda vidējā gaisa temperatūra pārsniedza agrākos novērojumu rekordus.

Islande: ārkārtīgi mazs saulaino dienu skaits un lietaini laikapstākļi valsts dienvidos un rietumos, bet saulaini, silti un sausi laikapstākļi ziemeļaustrumos. Vairāki nokrišņu daudzuma rekordi.

Latvija: maijs bija siltākais novērojumu vēsturē un pirmais, kurā novērota vidējā gaisa temperatūra virs +15 °C. Visi vasaras mēneši bija siltāki par normu. Šī bija 2. siltākā vasara novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un arī sausāka, nekā ierasts.

Lietuva: maijs un periods no 20. jūlija līdz 10. augustam bija vissiltākais kopš 1961. gada un arī izteikti sauss.

Norvēģija: karstākā un sausākā vasara novērojumu vēsturē (kopš 1900. gada).

Zviedrija: maija un jūlija vidējā gaisa temperatūra ievērojami pārspēja agrākos rekordus. Dienvidos arī jūnijs un augusts bija ļoti silti.

Avots: LVĢMC

Latvijā

Par darba nespējas pabalsta iespējamu samazināšanu diskusijas Saeimas komisijā joprojām ir atvērtas. Viens no galvenajiem iemesliem iecerei ir vēlme atsijāt nepamatoti atvērtās slimības lapas, jo ar zemākiem pabalstiem “viltus” slimošana darbiniekiem vairs nebūs izdevīga. Ko par šādu ideju domā sabiedrība, skaidroja TV3 raidījums "900 sekundes".

Svarīgākais