Ministre norāda, ka jauno VID vadītāju varētu iecelt vēl pirms Saeimas vēlēšanām

Šā gada jūlijā finanšu ministre sacīja, ka lēmums par jauno VID vadītāju jāpieņem pēc oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, lai samazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu periods. Tomēr tagad ministre pieļauj, ka jauno VID vadītāju varētu iecelt esošā valdība, bet tas būs atkarīgs no tā, cik daudz laika VID vadītāja amata konkursa vērtēšanas komisijai aizņems pretendentu izvērtēšana.

"Patlaban ir zināms, ka amatam pieteikušies 24 kandidāti un sagaidāmas trīs atlases kārtas. Pēc atlases kārtu ātruma varēs arī redzēt, vai par jauno VID vadītāju lems šī, vai nākamā valdība," sacīja Reizniece-Ozola.

Pēc viņas domām, laiks pēc vēlēšanām būtu piemērotāks VID vadītāja nosaukšanai, jo tad politiskā situācija būs mierīgāka.

"Es negribētu, lai kāds padomātu, ka aizejošā valdība mēģina pēdējā brīdī izgrūst cauri kādu lēmumu. Vēlamies gūt pārliecību, ka visi VID vadītāja amata kandidāti ir profesionāli izvērtēti un atbilstoši amatam. Ja šie jautājumi ir skaidri, tad jautājums par to, kura valdība ieceļ jauno VID vadītāju, ir sekundārs," teica Reizniece-Ozola.

Jau ziņots, ka Valsts kancelejā iesniegti 24 pretendentu pieteikumi atklātam konkursam uz VID ģenerāldirektora amatu, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Konkursa noslēgumā komisijas izvēlēto atbilstošāko pretendentu ieteiks finanšu ministram, kurš pieņems lēmumu par noteikta pretendenta kandidatūras virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā. Ja valdība atbalstīs izvirzīto VID ģenerāldirektora amata kandidatūru, konkursa uzvarētājs šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.

Kā ziņots, VID ģenerāldirektora amats kļuva vakants pēc tam, kad naktī uz 10.martu negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Viņa dienestu vadīja kopš 2016.gada novembra.

13.martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko.

Vēlāk uz VID vadītāja amatu tika izsludināts konkurss, kurā uzvarēja bijušais Latvijas Televīzijas valdes loceklis Māris Skujiņš, taču viņš savu kandidatūru atsauca pēc tam, publiski izskanēja bažas par viņa reputāciju. Skujiņš gan šīs bažas noraidīja, saucot tās par "melu kampaņu".