Visā Eiropas Savienībā šodien norisinās ikgadējā ceļu satiksmes drošības kampaņa EDWARD, kuras mērķis ir vismaz vienu dienu iztikt bez upuriem. Arī uz Latvijas autoceļiem un pilsētu ielās policija strādā pastiprinātā režīmā, jo uzlabojumu handikaps, ko pēdējā desmitgadē satiksmes drošības rādītāju ziņā Latvija bija iekrājusi, šogad tiek tērēts pārāk ātri – 91 cilvēks jau miris, un vasaras sezona vēl nebūt nav galā.
Lai cik skarbi tas būtu, tieši brīnišķīgs laiks, atvaļinājums un prieks ir apstākļi, kas pavada un veicina smagas autoavārijas.
Cilvēki kļūst bezrūpīgāki, neuzmanīgāki, dažkārt arī pārgalvīgāki - satiksmes eksperti to sauc par cilvēcisko faktoru. Otrs faktors ir transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis - jo vecāks auto, jo sekas ir smagākas. Un trešais ir vide, proti, ceļu infrastruktūra. Mašīnas mums lielā skaitā ir vecas un nekoptas, bet vairākums šoseju sliktā stāvoklī. Attiecīgi visi šie trīs faktori kopā nodrošina Latvijai jau ilgstošu uzturēšanos Eiropas valstu melnā saraksta top piecniekā. Pērn bojāgājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem Rumānijā - 98, Bulgārijā - 96, Horvātijā - 80, Polijā - 75 un Latvijā - 70. Daudz par daudz. Tāpēc arī nepieciešama regulāra uzmanības pievēršana šai problēmai.
Ievadvārdus pirms šīsdienas akcijas teica Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis un Valsts tiesu ekspertīžu biroja autotehniskais eksperts Oskars Irbītis. Preses konference notika vietā, uz kuru tiek nogādātas automašīnas no avāriju vietām - Nodrošinājuma valsts aģentūras teritorijā. Katra bukte uz mašīnu sāniem, katra stikla šķēpele, katrs izrauts drošības spilvens te liecina par cilvēku sāpēm. Kādā apdauzītā mazdā, šķiet, ģimene devusies tūrisma izbraukumā - salonā mētājas plīša lācis, trauki un prīmusiņš, filmu diski vakara izklaidei. Tomēr auto virsbūves bojājumi nav tik briesmīgi. Cerams, visi sveiki un veseli. Bet turpat netālu stāv dārgs biznesa klases autiņš. Purns sašķaidīts lupatās. Vadītāja pusē salons vēl formu saglabājis, bet vissmagāk cieta līdzbraucējas kājas. Viens mirklis, un neatgriezenisku kūleni apmetis viss meitenes mūžs.
Autotehniskajās ekspertīzēs, kas tiek veiktas pēc satiksmes negadījumiem, to cēloņi tiek noskaidroti diezgan precīzi, un pamatā iemesli gadu no gada ir vieni un tie paši. Apdzīvotās vietās tā ir ceļa nedošana pretimbraucošajai mašīnai plus kreisais pagrieziens. Un apdzīšanas manevrs plus kreisais pagrieziens. Ārpus pilsētas - neatbilstošs ātrums, slikts auto tehniskais stāvoklis un kreisais pagrieziens.
Vēl ir spēkā tāda ģenerāla vīriešu dzimumam neglaimojoša patiesība, ka sievietes ir prasmīgākas braucējas. Oskars Irbītis stāsta, ka tipisks smagas avārijas dalībnieks ir 20 līdz 40 gadu vecs vīrietis - gan vainīgais, gan iesaistītais. Tūlīt pēc vadītāja apliecības iegūšanas cilvēki ir akurāti un uzmanīgi, bet jau dažu gadu laikā uzkrājas bravūra - viņam šķiet, ka visu māk, taču patiesībā iemaņas vēl ir vājas. Un tad palielināts ātrums, plikas riepas un bedre līkumā ir īpaši bīstama kombinācija. Izslīdēšana pretējā joslā teju neizbēgama. Vai kādā kokā.
Strauji tuvojas rudens, un arī krēsla ir viens no dzīvības draudiem satiksmē. Šomēnes jau četri gājēji ir notriekti diennakts tumšajā laikā. Tātad jāatceras par atstarojošo vestu valkāšanu un vismaz ieslēgtam lukturītim tumsā ir jābūt pie rokas.
Katru dienu Eiropā uz ceļiem iet bojā 70 cilvēku. Kampaņas dienā šis skaitlis parasti nokrītas uz pusi - pērn nenomira 24 satiksmes dalībnieki, bet nākotnes vīzijā cilvēkiem satiksmē vispār nevajadzētu iet bojā. Uz šo mērķi jādodas arī Latvijai.
Valsts policijas reģistrētie satiksmes negadījumi
(šogad līdz 16. septembrim)
CSNg kopā 14 186
CSNg ar cietušajiem 2760
CSNg cietušo skaits 3465
CSNg ar bojāgājušajiem 83
CSNg bojāgājušo skaits 91
CSNg bojāgājušo gājēju skaits 25
