"ABLV" akcionāri kaldina atriebības plānu
Piespiesti likvidēt savu banku – ABLV lielākie akcionāri izsludinājuši miljonu eiro lielu fondu, kurš tiks izmaksāts cilvēkiem, kas spēs sniegt ziņas par amatpersonām un citiem baņķieriem, kuri, tirgojoties ar ietekmi, mēģinājuši modificēt procesus finanšu sistēmā.
ABLV lielākie akcionāri Ernests Bernis un Oļegs Fiļs, kuriem vajadzēja mēnešiem gaidīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļauju uzsākt bankas pašlikvidāciju, nav slēpuši savas aizdomas, ka bankas likvidācijā un tās aktīvu izsaimniekošanā ieinteresētas personas izmantojušas arī nelegālus instrumentus, lai panāktu bankas krahu.
Akcionārus pārstāvošā Jāņa Kārkliņa advokātu biroja paziņojums liecina, ka abi baņķieri nolēmuši noskaidrot ne tikai to, kuras personas bija ieinteresētas bankas likvidācijā, bet arī savākt jelkādu informāciju par amatpersonu iejaukšanos finanšu tirgus notikumos.
«Advokātu birojs publiski izsludina atlīdzību ikvienam, kura rīcībā ir jebkāda veida ziņas, kā arī cita veida informācija par faktiem, kas apstiprinātu pastāvošās aizdomas un varētu kalpot kā papildu ziņas par Latvijas Republikas amatpersonu koruptīvām un citādi prettiesiskām darbībām Latvijas finanšu sistēmas jomā,» teikts izsludinātās atlīdzības nolikumā. Tas, ka atlīdzības izsludinātājus interesē arī konkrētā ABLV lieta, parādās tikai piebildē: «.. kā arī AS ABLV Bank piespiedu likvidācijas panākšanu gan pirms, gan pēc pašlikvidācijas plāna apstiprināšanas.»
Nolikums liecina, ka E. Bernis, O. Fiļs un advokātu birojs aizdomās par bankas un akcionāru uzņēmējdarbības un reputācijas apzinātu graušanu ar mērķi panākt ABLV darbības izbeigšanu jau tur citu kredītiestāžu vadītājus, valsts amatpersonas, nevalstiskās organizācijas un pat privātpersonas.
Vienlaikus advokātu birojs uzsver, ka nevēršas pret ASV valsts institūciju vai to amatpersonu rīcību un par šādu informāciju atlīdzība netiks izmaksāta. Atgādinām, ka bankas darbībai punktu pielika ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) ziņojums.
Ņemot vērā kampaņai atvēlēto naudas summu, var pieņemt, ka baņķieri patiesi cer iegūt jelkādu sensitīvu informāciju par norisēm finanšu tirgus uzņēmumos un tos skarošu lēmumu taisīšanā. Tiesa, pašlaik visas Neatkarīgās aptaujātās institūcijas, kas kaut kādā mērā varētu būt pietuvinātas šāda veida informācijai, noliedz, ka ABLV lietā būtu justa trešās puses ietekme vai mēģinājumi nelikumīgi ietekmēt procesus.
FKTK pārstāve Ieva Upleja atgādināja komisijas vadītāja Pētera Putniņa savulaik intervijā Neatkarīgajai jau teikto, ka, par spīti plašajām konsultācijām, pirms lēmumu par pašlikvidāciju pieņemšanu spiediens par labu kādam konkrētam scenārijam nav justs. «Šajā gadījumā, uzskatu, robeža vēl netika pārkāpta. .. Es uzskatīju: ja valdība lūdz, man jāskaidro mūsu lēmums. Tas gan izvērsās vairākos piegājienos, bet man bija svarīgi, lai premjerministrs ir pārliecināts, ka procesu kontrolējam. .. Bet, saprotiet, mums tomēr kā valsts iestādei būtu grūti pieņemt lēmumu, kam valdība pilnībā nepiekristu. Kaut kādam līdzsvaram ir jābūt, neviens jau nav pilnīgi autonoms un neatkarīgs, nevaram abstrahēties no savas valsts. Drīzāk tiem cilvēkiem, kas cenšas kaut kādu lomu spēlēt mūsu lēmumu pieņemšanā, vajadzētu mūs nenostādīt neērtā situācijā un saprast, kur ir robežas,» pauž P. Putniņš.
Ņemot vērā bankas ABLV nozīmi valsts finanšu sistēmā, nevar izslēgt, ka informācija par pretlikumīgu darbību varētu nonākt arī Saeimas Nacionālās drošības komisijā, taču tās vadītāja Inese Lībiņa-Egnere saka, ka komisijas «redzeslokā šāda informācija nav nonākusi». Neoficiāla informācija liecina, ka arī Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes darba kārtībā šāda informācija nav nonākusi.
Savukārt Finanšu nozares asociācijas (iepriekš Latvijas Komercbanku asociācija) vadītāja Sanda Liepiņa uz jautājumu, vai asociācija saņēmusi signālus par savu biedru ieinteresētību ABLV bankas darbības izbeigšanā, pēc būtības neatbildēja, tikai atkārtoja jau iepriekš pausto, ka asociācija vienmēr bijusi neiecietīga pret pārkāpumiem un Latvijas banku sistēmas izmantošanu prettiesiskām darbībām.