Valsts ieņēmumu dienests (VID) pošas savai 25. dibināšanas gadadienai, sasniedzot aizvien jaunus iekasētās naudas apjomu rekordus.
VID dibināšana datējama ar 1993. gada 25. novembri, kad stājās spēkā likums Par Valsts ieņēmumu dienestu. Likuma jēga bija apvienot Valsts finanšu inspekciju un Muitas departamentu. Tagad tas izrādās ir viens no veiksmīgākajiem lēmumiem pēc Latvijas Republikas atjaunošanas; VID var dēvēt par vienu no stūrakmeņiem pastāvošās valsts ēkā u. tml. Savas jubilejas gaidīšanu VID vakar ievadīja ar konferenci Atvērti nākotnei, kas pieteikta kā veltījums iestādes «25. pastāvēšanas gadskārtai un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai». Tādā veidā iestāde uzprasījās uz apsveikumiem jau pirms 25. novembra. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pasniedza sarkanu rožu buķeti VID ģenerāldirektores pienākumu pildītājai Dacei Pelēkajai un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs panāca, lai pāris simti pasākuma dalībnieku sveic VID ar dziesmu Sveiks lai dzīvo...!
Ministru prezidents Māris Kučinskis nelaida garām iespēju palepoties ar to, ka viņa karjeras pirmais pakāpiens 1980.- 1981. gadā bijusi Valmieras rajona padomes Finanšu nodaļa, kas līdz ar Latvijas Republikas atjaunošanu pārtapa par Valsts finanšu inspekciju un pēc tam iekļāvās VID.
M. Kučinskis atzina, ka «nevar izveidot visu mīlētu VID, bet palielināt tam uzticību var». Galvenais, ka tā ne tikai var notikt, bet arī notiek. M. Kučinskis atzīmēja, ka VID ir izdevies palikt ārpus tagadējās priekšvēlēšanu cīņas. Šīs cīņas dalībnieki nemēģina palielināt savu popularitāti, apsolot represijas pret VID. Tas nebūt nav pašsaprotami, ņemot vērā to, ka vēlēšanas iekrīt pirmajā gadā pēc nodokļu reformas pasludināšanas. Jebkuras pārmaiņas neizbēgami nozīmē arī neskaidrības, kam konkrētajā gadījumā jāturpinās ilgāk par gadu, līdz nodokļu maksātāji 2019. gada vidū pabeigs savstarpējos norēķinus par
2018. gadu. Vēl jo riskantāk, ka nodokļu reforma vismaz izskatās pēc aizsega nodokļu celšanai. Tikai nākamā gada vidū nāks pilnīga pārliecība, vai tas tā ir vai nav, bet pagaidām VID pratis nekļūt par grēkāzi. M. Kučinska vārdiem runājot, VID izceļoties ar elastīgu rīcību.
D. Reizniece-Ozola uzsvēra, ka «aug sabiedrības uzticība VID». Tā tas tiešām notiek, taču no ļoti zemām starta pozīcijām, kādās VID iespieda tieši D. Reizniece-Ozola. 2016. gada 4. martā Neatkarīgajai nācās citēt finanšu ministres teikto par VID, ka «dienestā ir krīzes situācija, dati ir šokējoši, vēzis struktūras ir skāris diezgan dziļi». Tādiem vārdiem amatā nupat kā nonākusī finanšu ministre turpināja to, kas bija sācies īsi pirms Laimdotas Straujumas valdības izjukšanas. Pagaidām vēl nav nācis gaismā, kāpēc grūstošās valdības locekļi nolēma paraut sev līdz arī VID. Jaunā valdība šā lēmuma izpildi pabeidza ar praktiski visu VID vadītāju nomainīšanu. No toreizējā vadītāju sastāva amatu saglabājusi un statusu pat paaugstinājusi tikai D. Pelēkā. Viņa divus ļoti garus periodus pildījusi un pilda VID vadītājas pienākumus, kamēr ārpus VID attīstījās skandāli ar VID ģenerāldirektora kandidātu atrašanu un izbrāķēšanu. VID arī šajos gadījumos ir pratis palikt malā. Šobrīd politiķiem būtu izdevīgi paslēpties aiz D. Pelēkās, piešķirot viņai VID pilntiesīga vadītāja pilnvaras, ja vien viņa gribētu tās pieņemt. Proti, ja vien viņa pieteiktos konkursā uz VID ģenerāldirektora vietu. Viņa konsekventi atsakās izpaust, vai konkursā piedalīsies, vai nepiedalīsies.
D. Pelēkās atturību viegli saprast pēc 2015. un 2016. gadu mijas notikumiem, kas parādīja, cik patvaļīgi par VID var izteikties valsts augstākās valsts amatpersonas. Tās piešķīrušas sev tiesības VID pelt vai slavēt neatkarīgi no tā, ko VID reāli dara vai kas VID reāli notiek. Pirms pāris gadiem tur nenotika nekas briesmīgāks kā tagad, bet tagad nav labāk kā toreiz.
VID iekasēto nodokļu u.c. maksājumu apjoms jau trešo gadu pēc kārtas aug ļoti strauji, un šis pieaugums aizvien paātrinās. Pagaidām jaunākais VID pārskats uzrāda, ka šā gada septiņos mēnešos ievāktie 5,47 miljardi eiro pārsniedz pagājušā gada pirmo septiņu mēnešu summu par 540 miljoniem eiro jeb 11,1%. Šādu pieaugumu nav nodrošinājis VID, bet Eiropas Centrālās bankas eiro emisija. Banka uzpērk valstu un privātās parādzīmes, un papildu naudas ieplūdināšana apgrozībā ceļ cenas darījumos, no kuriem Latvijas valsts ievāc savus likumīgos 10-20-30 un dažkārt vēl vairāk procentu.
