Dzelzceļam ir tālas perspektīvas
 
KONFERENCES NAMATĒVS, valsts a/s Latvijas dzelzceļš prezidents Edvīns Bērziņš ©Foto: Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Vakar jau piekto reizi notika valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) rīkotā konference Globālās transporta kustības izaicinājumi.

Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis atklāja konferenci, sveicot tās dalībniekus pasākuma «pusapaļajā jubilejā». LDz prezidents Edvīns Bērziņš apliecināja, ka tik tiešām esot sākuši piepildīties konferencēs dzirdētie paredzējumi, kas pirms dažiem gadiem šķituši tāli no īstenojamības. Tas rosināja ielūkoties Neatkarīgās arhīvā, kur dzelzceļnieku rīkotais pasākums ir labi dokumentēts.

IEPAZĪSIMIES NO JAUNA! Latvijas dzelzceļš vakar atklāja savu jauno vizuālo identitāti. Paldies vecajam logotipam, kas kalpojis vairākus gadu desmitus / F64

Pirmā publikācija par pirmo konferenci avīzē publicēta 2014. gada 18. septembrī zem virsraksta Dzelzceļu liks caurulēs: «Gan kravas, gan arī cilvēki tikšot transportēti pa caurulēm, kurās vakuums nodrošinās vilkmi ar ātrumu 6000 km stundā jeb divās stundās starp Rīgu un Vašingtonu,» tālāk tekstā atstāstīts, ko teicis Tomass Freijs, kurš stādīts priekšā kā «pasākuma zvaigzne».

Līdz zemeslodes apjošanai ar cilvēku un kravu transportēšanai piemērotām caurulēm vēl jāpagaida, bet par vakardienas pasākumu var teikt vārds vārdā to pašu, ko pirms pieciem gadiem: «No ASV un Eiropas pārvaldes struktūrām uzaicinātie cilvēki iepazīstināja ar nākotnes vīzijām, kas kaut netiešā veidā ietekmē jau tagad pieņemtus vai pieņemšanai gatavojamus lēmumus un tādējādi mazo Latviju neatkarīgi no tā, cik patiesas vai aplamas šīs vīzijas izrādīsies 2050. gadā,» kas pirmo konferenču nosaukumos tika uzrādīts kā atskaites punkts vīziju piepildīšanās mērīšanai. Tālākā notikumu gaita diktēja precizējumu konferences nosaukumā, kas tagad skan Globālās transporta kustības izaicinājumi. Vakardienas pasākumu LDz izmantoja, lai pirmo reizi atklātu pasaulei savu jauno logotipu.

Atkārtošanu 2018. gadā prasa vēl arī tāds 2015. gada atzinums, ka «vispārējie apsvērumi par transnacionālajām transporta plūsmām Latvijā kļūst ļoti konkrēti, tiklīdz runas nonāk līdz Rail Baltica projektam. Ministru prezidente Laimdota Straujuma gan tikai neklātienes apsveikumā konferencei un satiksmes ministrs Anrijs Matīss klātienē lika domāt, ka projekts ir reāls, par spīti tam, cik ilgi par to runāts un cik maz izdarīts.» No pirmās konferences uz vakardienu izrādījās pārmantota tradīcija, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis bija atsūtījis apsveikumu, kurā teikts, ka «Rail Baltica tagad kļuvis no lozunga par reālu projektu, kura īstenošanā sperti pirmie soļi».

No nākamās konferences joprojām aktuāls ir 2015. gada 18. septembrī atzīmētais, ka, «vēršoties tālumā ne laika, bet telpas un ļoti, ļoti lielu naudas summu nozīmē, konferences dalībnieki uzklausīja Ķīnas dzelzceļa būvniecības starptautiskā uzņēmuma Eirāzijas biznesa departamenta mārketinga direktoru Čai Čangfengu». Vakar ķīniešu starp runātājiem nebija, toties dzelzceļa iespējas ķīniešu eksporta un importa apkalpošanā tika piesauktas vēl biežāk nekā visās iepriekšējās konferencēs. Ļoti plaši par to runāja Ziemeļvalstu transporta un loģistikas partnerības sekretariāta direktors Odgeirs Danielsens: «Jūs neesat vienīgie. Ķīnieši ir devušies arī uz Helsinkiem un Tallinu, ir pārstāvēti Polijā un Vācijā. Bet ķīnieši nespēlē tikai vienā virzienā. Pagājušajā gadā Ķīna kopā ar Krieviju pēkšņi izveidoja Ziemeļu Zīda ceļu.» Runātājs rādīja attēlu ar kuģi, kas vedot gar Sibīrijas ziemeļu piekrasti 3,5 tūkstošus konteineru ar ķīniešu precēm. Šā kuģa īpatnības esot braukšanai starp ledus gabaliem atbilstoši biezi borti un palielināta dzinēju jauda, kas vairs neatmaksājas, tiklīdz kuģis iebrauc no ledus brīvos ūdeņos. Tāpēc tas jāizkrauj iespējami tālu ziemeļos. Izkraušana varētu notikt Murmanskā, bet no turienes konteineri jāved uz Eiropu pa dzelzceļu. Tādā rakursā Latvijai vairāk par visu vajadzīgs Rail Baltica, kas domāts preču transportēšanai ziemeļu - dienvidu virzienā. Jācer, ka somi un igauņi pagarinās šo dzelzceļu pa tuneli līdz Helsinkiem un ka lieliskā transporta trase nestāvēs dīkā ģeopolitisku konfliktu dēļ.

Konfliktu sekas var izrādīties pretējas. Baltkrievijas dzelzceļa pārstāvis Aleksandrs Jevsjuks norādīja, ka tagad Ķīnas preces uz Baltkrieviju un tālāk uz Eiropu virza tirdzniecības karš starp Ķīnu un ASV. Runa vairs nav par to, kā pārdalīt Ķīnas eksportu uz Eiropu starp ūdens un sauszemes ceļiem, bet par eksporta palielināšanu ar precēm, kas vairs neiet uz ASV. Speciāli Neatkarīgajai A. Jevsjuks apliecināja, ka baltkrieviem neesot nekādu aizspriedumu vest šīs preces līdz Latvijai, nevis līdz savai pilsētai Brestai, kur tiek nokārtota šo preču ievešana Eiropas Savienībā, t.i., Polijā. Tā ir laba ziņa, ka LDz kopā ar citiem Latvijas transporta koridorā strādājošajiem uzņēmumiem var censties pārliecināt preču nosūtītājus un saņēmējus par Latvijas koridora priekšrocībām.