Ja ģimenes ārsti apvienosies, lielāks finanšu atbalsts

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Ģimenes ārstu prakses varēs saņemt finansiālu atbalstu savas darba vides uzlabošanai, lai tā veicinātu pacientiem pieejamu veselības aprūpes pakalpojumu. Kopumā ģimenes ārstu prakšu attīstībai ieplānoti 4,5 miljoni eiro, bet lielāku atbalstu saņems ģimenes ārsti, kuri veidos sadarbību cits ar citu, kā arī piesaistīs praksē kādu citu speciālistu, piemēram, vecmāti.

Atbalsts ģimenes ārstu praksēm tiks piešķirts no Eiropas Savienības struktūrfondu naudas.

Plānots, ka uz atbalsta finansējuma kopumā varēs pretendēt 535 ģimenes ārstu prakses - individuālās ģimenes ārstu prakses, arī tādas prakses, kuras būs noslēgušas sadarbības līgumu, kā arī vairākas pašvaldības varēs īstenot primāro aprūpes centru attīstības pilotprojektus. Šādus nosacījumus apstiprinājusi valdība.

Veselības ministrijā stāsta, ka individuāla ģimenes ārstu prakse (viens ģimenes ārsts ar vienu vai divām māsām), kas turpinās darbu tāpat kā līdz šim, savai attīstībai varēs piesaistīt finansējumu no Eiropas struktūrfondiem līdz astoņiem tūkstošiem eiro vai līdz 10 000 eiro gadījumā, ja konkrētai praksei ir vairākas pakalpojuma sniegšanas vietas. Šo naudu varēs izmantot datortehnikas, medicīnas iekārtu, mēbeļu vai aprīkojuma iegādei. Savukārt prakses, kuras ir vai būs noslēgušas sadarbības līgumu viena ar otru, varēs piesaistīt savai attīstībai līdz 10 000 eiro uz vienu praksi. Sadarbības līgums jānoslēdz starp divām līdz piecām ģimenes ārstu praksēm, kas atrodas vienā vai dažādās adresēs līdz piecu kilometru attālumā viena no otras. Lai saņemtu finansiālu atbalstu, šādās praksēs būs jānodrošina plašāks veselības aprūpes pakalpojumu klāsts, piemēram, vismaz viens no speciālistiem - pediatrs, fizioterapeits, vecmāte, ginekologs. Praksei būs jāstrādā 11 stundas.

Primārās aprūpes centrs varēs saņemt vislielāko atbalstu - 30 000 eiro vienai ģimenes ārsta praksei, taču šos projektus varēs pieteikt pašvaldības. Primārās aprūpes centrā darbosies trīs līdz piecas ģimenes ārstu prakses un būs jānodrošina vismaz divu speciālistu piesaiste - pediatrs, fizioterapeits, vecmāte vai ginekologs -, kā arī šādā aprūpes centrā būs jāstrādā sociālajam darbiniekam, kas palīdzēs sociālo jautājumu risināšanā. Veselības ministre Anda Čakša uzskata, ka tas atvieglos ģimenes ārstu darbu. Kopumā no pieejamās naudas 83 procenti tiks novirzīti individuālajām praksēm vai sadarbības līgumus noslēgušo ārstu praksēm, bet 17 procenti - primārās aprūpes centru attīstīšanai.



Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.