No šodienas "Swedbank" ievieš būtiskas izmaiņas savā darbībā

© f64

Swedbank no jūnija uzsāka pakāpenisku internetbankas kodu karšu slēgšanu līdz ar jauno ES regulējumu digitālai autentifikācijai. Jau no jūnija jaunajiem klientiem tika izsniegti citi autentifikācijas līdzekļi. Savukārt no 12.septembra Swedbank vairs neaizvieto esošās kodu kartes un neatjauno to paroles, bet palīdzēs klientiem izvēlēties citu līdzekli. Kodu kartes Swedbank digitālo pakalpojumu izmantošanai tiks pilnībā slēgtas pēc gada, 2019.gada 9.septembrī.

Kopš 12.jūnija jau vairāk nekā 70 000 klientu sāka lietot alternatīvus autentifikācijas līdzekļus: vairums no viņiem jeb 60 000 sāka lietot bezmaksas mobilo lietotni Smart-ID, savukārt vēl gandrīz 10 000 - kodu kalkulatoru.

Alternatīvas - Smart-ID un kodu kalkulatori

Jau kopš pagājušā gada Swedbank klientiem ir pieejama jauna digitāla alternatīva - bezmaksas mobilā lietotne Smart-ID, kuru šobrīd lieto jau vairāk nekā 200 000 klientu. Klientu novērtējums, kas ir sākuši lietot Smart-ID, ir ļoti augsts un pozitīvs, un to skaits nepārtraukti pieaug.

Savukārt tiem klientiem, kuriem vēl nav viedierīču Smart-ID lietošanai, banka piedāvā atbalstu pārejai uz kodu kalkulatoriem, kam jau no jūnija ir samazināta standarta cena un tagad ir divreiz mazāka, bet atsevišķām klientu grupām tiek nodrošināti vēl īpašāki nosacījumi, piemēram, pensionāriem kodu kalkulatora cena ir 2 eiro, bet maznodrošinātajām personām un 1. vai 2.grupas invalīdiem ir bez maksas. Plašāka informācija www.swedbank.lv.

Klientu atbalstam gan Swedbank mājas lapā, gan filiālēs ir pieejami informatīvie materiāli, kā arī ikviens klients var internetbankā iepriekš pieteikt vizīti un konsultāciju filiālē par šo un citiem jautājumiem sev ērtā laikā.

Pāreja notiks pakāpeniski

Kodu karšu izmantošana Swedbank digitālajos kanālos tiks pilnībā slēgta 2019.gada 9.septembrī. Pāreja notiks pakāpeniski: no šā gada 12.jūnija kodu karte vairs netiek izsniegta jaunajiem klientiem, no 12.septembra netiek atjaunotas esošās kodu kartes un to paroles. Lai veicinātu klientu savlaicīgu pāreju un novērstu risku, ka kāds nokavē slēgšanas brīdi, nākamgad kodu karšu lietošanai tiek apsvērti arī darījumu summu limiti.

To, ka šādas izmaiņas ir starptautiskas, apliecina arī fakts, ka no 2019.gada 1.aprīļa starptautiskās maksājumu organizācijas (piemēram, VISA un Mastercard) nepieņems vairs kodu kartes kā bankas karšu interneta pirkumu apstiprinājumu. Proti, līdz ar Globālās maksājumu standartu institūcijas EMVCo prasībām, internetbankas kodu karšu kodi vairs netiks pieņemti kā autentifikācijas līdzeklis, veicot apmaksu internetā par pirkumiem ar bankas maksājumu kartēm vietnēs, kas atbilst drošības 3D Secure principiem.

Jaunā regula - vēl lielāki ierobežojumi kodu kartēm

Pirmie kodu karšu ierobežojumi ES regulējuma ietvaros stājās spēkā jau 2017.gada 1.aprīlī, kad bankām vajadzēja ieviest papildu drošības elementus vai kodu karšu izmantošanas limitus. 2019.gada 14.septembrī stāsies spēkā jauna Eiropas Savienības komisijas deleģētā regula 2018/389, kas vēl vairāk pastiprina prasības kodu karšu lietošanai, līdz ar to turpmākā to lietošanas pieredze kļūtu pārlieku apgrūtinoša un neērta. Tāpēc jāuzsver, ka kodu karšu slēgšana nav bankas iegriba, un ir saistīta arī ar ievērojamiem izdevumiem mērķa īstenošanai - Swedbank šo procesu veic, lai sniegtu klientiem augstāko drošību apvienojumā ar ērtas pieredzes saglabāšanu arī pēc jauniem regulējumiem.

Galvenais regulējuma nolūks ir rūpes par vēl lielāku lietotāju drošību. Piemēram, uz kodu kartes attēlotie kodi nav dinamiski: tie atkārtojas un ir attēloti vienuviet, līdz ar to tos ir salīdzinoši vienkārši nokopēt, izmānīt utt. Toties tādi mūsdienīgi autentifikācijas līdzekļi kā Smart-ID un kodu kalkulators nodrošina mainīgos jeb katru reizi citus kodus.

Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs: "Tehnoloģijas noveco, un 20 gadi - pirms tik ilga laika kodu kartes ienāca mūsu dzīvē - mūsdienu straujajā attīstībā ir milzīgs laiks. Ņemot vērā bankas lielo klientu bāzi un iepriekšējo pieredzi ar digitālo jauninājumu ieviešanu, redzam savu pienākumu palīdzēt klientiem laikus pāriet uz mūsdienu tehnoloģijām piemērotiem rīkiem."

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais