Pelēkā vēl domā, vai pieteikties uz VID vadītāja konkursu

© Vladislavs Proškins, F64 Photo Agency

Pašreizējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amata pienākumu izpildītāja, VID Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā vēl domā, vai pieteikties konkursā uz dienesta ģenerāldirektora amatu.

Pelēkā šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma", atbildot uz jautājumu, vai ir pieteikusies konkursā, norādīja, ka pieteikšanās noslēdzas šonedēļ.

"Man vēl ir pāris dienas ko domāt. Es vēl konsultēšos ar ģimenes locekļiem, vai arī viņi tam piekrīt un ir gatavi," teica Pelēkā.

Viņa gan arī piebilda, ka pēc pieteikšanās noslēgšanās informācija par konkursa pretendentiem būs konfidenciāla.

Jau vēstīts, ka gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), gan Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš pauduši cerību, ka konkursam varētu pieteikties arī pašreizējā faktiskā dienesta vadība, tostarp Pelēkā.

Kā ziņots, Valsts kanceleja 17.augustā izsludināja jaunu atklātu konkursu VID ģenerāldirektora amatam, uz kuru pretendenti var pieteikties līdz 14.septembrim. Konkursā aicināti piedalīties ne tikai finanšu, bet arī administratīvie vadītāji.

VID ģenerāldirektora amats kļuva vakants pēc tam, kad naktī uz 10.martu negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Cīrule. Viņa dienestu vadīja kopš 2016.gada novembra.

13.martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Pelēko.

Vēlāk uz VID vadītāja amatu tika izsludināts konkurss, kurā uzvarēja Valdis Skujiņš, taču viņš savu kandidatūru atsauca pēc tam, publiski izskanēja bažas par viņa reputāciju. Skujiņš gan šīs bažas noraidīja, saucot tās par "melu kampaņu".

Latvijā

Kriptovalūtas ir īpatnēja ieguldījumu kategorija – no vienas puses tās joprojām šķiet tikai šauras entuziastu grupas investīciju nodarbošanās ar apšaubāmu praktisku pielietojumu, bet no otras – pat lielu valstu valdības, piemēram, ASV jau apsver daļas nacionālo rezervju izvietošanu tieši kriptoaktīvos. Tāpat arī iecerētais digitālais eiro vai digitālais dolārs faktiski būs kriptovalūta, tikai ar lielu atšķirību, ka to plāno izdot valstu centrālās bankas, kamēr kriptovalūtas tiek radītas “decentralizēti”, jeb bez viena izdevēja jeb emitenta.