50 cilvēku lielā piketā muitniekiem pieprasa izdienas pensijas un draud ar streiku
Muitas darbinieki izdienas pensiju dēļ apsver iespēju streikot, tika norādīts otrdien pie Ministru kabineta notikušajā trīs arodbiedrību organizētajā muitnieku un nodokļu un muitas policijas piketā.
Piketu rīkoja Latvijas valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība Neatkarīgā muitnieku arodbiedrība, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas darbinieku arodbiedrība.
Aģentūra LETA novēroja, ka piketā pulcējās vairāk nekā 50 cilvēki. Daži no piketētājiem rokās turēja plakātus - "Valdība 20 gadus nepilda muitniekiem apsolīto, mūsu pikets ir tikai pirmais solis", "Par taisnīgu izdienas pensiju sistēmu" un "Stop nevienlīdzīgai attieksmei".
Piketētāji norādīja, ka gadījumā, ja valdība neieklausīsies viņu prasībās, muitnieki varētu rīkot arī streiku.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns aicināja piketētājus aktīvāk iestāties par savām tiesībām, lai viņu sociālais nodrošinājums būtu līdzvērtīgs policistu un robežsargu sociālajam nodrošinājumam. Baldzēns pauda cerību, ka izmaiņas muitnieku izdienas pensiju jautājumā varētu stāties spēkā jau 2019.gada sākumā.
Latvijas valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāja palīgs juridiskajos jautājumos Ēriks Pūle iepriekš aģentūrai LETA stāstīja, ka šis ir brīdinājuma pikets, lai Ministru kabinets sadzirdētu muitniekus un piešķirtu iespēju doties izdienas pensijā no 50 gadu vecuma, kā to var darīt robežsargi.
"Jau 20 gadus muitniekiem sola izdienas pensijas, bet tālāk par solījumiem nekas nenotiek. Ja pikets nedos rezultātus, tad nākamais būs vispārējs muitnieku vienas dienas streiks. 2016.gadā Finanšu ministrija izstrādāja likumu, bet pati to nolika dziļā atvilktnē un tālāk nevirzīja uz Saeimu. Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm ir tiesības uz izdienas pensiju, tad salīdzināmos un līdzīgos apstākļos strādājošiem VID muitas iestāžu amatpersonām arī jābūt tiesībām uz izdienas pensijām. Pretējā gadījumā valsts īsteno diskrimināciju pret VID muitas iestāžu amatpersonām," uzsvēra Pūle.
Jau ziņots, ka VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm plānots ieviest alternatīvu kompensējošo mehānismu - iemaksas trešajā pensiju līmenī jeb privātajos pensiju fondos, kas varētu efektīvi aizstāt izdienas pensijas. Augustā šādu ieceri atbalstīja Ministru kabineta komiteja un nolēma to virzīt tālāk izskatīšanai valdībā.
"Neraugoties uz to, ka VID amatpersonu darbs ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu un sociālo bīstamību, kā arī ar valsts iekšējās drošības nodrošināšanu, pašlaik VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nav iekļautas izdienas pensiju saņēmēju lokā. Līdz ar to ir apgrūtināta profesionālu amatpersonu piesaistīšana no citām iestādēm, kā arī tas mazina pieredzējušu VID amatpersonu motivāciju palikt dienestā. Kompensāciju ieviešana VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm būtu loģisks risinājums un arī pozitīva valsts pārvaldes attieksme pret amatpersonu, kura ilgstoši pildījusi amata pienākumus, pastāvot personas dzīvības vai veselības apdraudējuma riskam," norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).