Kreditēšanu atdos bankām

Pašlaik Saeimā pieņemtā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma redakcija ir līdzvērtīga ātro jeb sīko kredītu izsniegšanas aizliegšanai vispār, bet galu galā Saeima nonāks līdz visa veidu kreditēšanas padarīšanai par banku monopolu.

Pagājušajā nedēļā Saeima ar 82 balsīm par pieņēma Patērētāju tiesību aizsardzības likumu otro lasījumu. Likumprojekta otrajā lasījumā nav tieša aizlieguma izsniegt sīkus kredītus, bet ir noteikta maksimālā kredītprocentu likme 0,07% dienā. Tātad - par 100 eiro aizņēmumu 7 eirocenti dienā jeb 2,10 eiro mēnesī. Turpat arī noteikts, ka 100 eiro un lielāka kredīta izsniegšanai ir nepieciešama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par patērētāja ienākumiem, bet nekas nav teikts par to, ka šīm iestādēm būs jāsniedz tādas izziņas bez maksas vai par maksu, kas būtu samērojama ar, sacīsim, 2,10 eiro, cik kredītdevēji drīkstētu nopelnīt par 100 eiro aizdevumu. Valsts it kā dod iespēju savām iestādēm piepelnīties, tirgojot izziņas par 5 eiro gabalā, bet īstenībā Latvijā vienkārši nebūs tādu kredītu, kādi pašlaik ir pieejami.

Deputāti ignorē Latvijas Banku

Neiespējamību izsniegt 100 eiro par 0,07% dienā apliecina daudz solīdāka iestāde nekā kredītdošanas firmas. Kamēr valdības darba grupas ierēdņi vēl kavējās atvaļinājumos, Latvijas Banka (LB) nāca klajā ar aicinājumu ierobežot maksimālo procentlikmi 0,12% dienā. «Pazeminot likmju griestus vēl straujāk, rastos risks ietekmēt Latvijas finanšu sektora konkurētspēju un mazināt svarīgu finanšu pakalpojumu piedāvājumu tirgū,» brīdināja LB. Aizejošās Saeimas deputātiem tomēr šķiet, ka šāda brīdinājuma ignorēšana tikai palielinās viņu izredzes īstenībā nekur neaiziet, bet palikt Saeimā. Viņi izmanto savas deputātu pilnvaras, lai radītu vēlētājiem cerības, ka turpmāk kredīti Latvijā būšot praktiski bez maksas. Deputātu kandidāti mērķē arī uz tiem vēlētājiem, kuri saprot, ka īstenībā nekas tāds nav iespējams, bet kuri ir gatavi apsveikt ātro kredītu aizliegšanu.

Producē reklāmas plakātu

Ir saskatāma arī komercbanku interese iznīcināt tagadējo ātro kredītu biznesu tāpēc, lai pārņemtu apmēram 600 miljonus eiro lielo ātro kredītu tirgu. LB uzstājas kā komercbanku sabiedrisko attiecību firma. Uz Neatkarīgās jautājumu par sīko kredītu pieejamību ar 0,12% likmi LB sniedza atbildi, ka «pašlaik kredītiem līdz septītajai dienai griesti ir noteikti 0,55% dienā, jeb efektīvā gada procentu likme (GPL) ir 640%. Savukārt LB piedāvātā GPL 55% neliedz izsniegt dažādu termiņu kredītus ar dažādām likmēm. Piemēram, kredīts mājoklim uz 10 gadiem var būt ar GPL 6% gadā, bet īstermiņa patēriņa kredīts - 40% gadā». Pēc tam banka gāja vēl tālāk un pēc savas iniciatīvas izgatavoja elektronisku plakātu, kas brīdina par augsto GPL briesmām. Daļa no šā plakāta reproducēta šajā publikācijā. Turpat līdzās aprakstīts, kā nosacītajam kredītņēmējam Jānim 300 eiro aizdevums uz mēnesi pēc tagadējiem nosacījumiem izmaksāšot 49 eiro, bet pēc LB nosacījumiem - 17 eiro: «Jānim kredīta izmantošana varētu izmaksāt par 32 eiro lētāk.»

Par ko notiek cīņa

LB iesāktā kredītprocentu likmju ierobežošana provocē attiecināt šo pašu loģiku uz komercbankām. Pat ja LB piemērā minētā 6% likme hipotekārajiem kredītiem izskatās niecīga pret GPL 55% maksimumu, tā tomēr ļauj bankām ievākt lielu naudas masu. Kāpēc bankai par 100 tūkstošiem aizdotu eiro pa 10 gadiem jāsaņem atpakaļ 150 tūkstoši un vairāk? Vai tiešām banka nevar iztikt ar veseliem 115 tūkstošiem? Pārveidosim pavisam nedaudz LB sacerēto saukli, lai tas skanētu: «Jānim kredīta izmantošana varētu izmaksāt par 32 tūkstošiem eiro lētāk.» Lielā laimē un labklājībā uz šo bankai neatdoto tūkstošu rēķina dzīvotu Jānis ar savu ģimeni, kurā tad noteikti dzimtu daudz, daudz bērnu.

LB noteikti spētu pamatot, kāpēc komercbankas nevar atļauties hipotekāro kredītu GPL ne 0,6%, ne 1,6% augstumā. Tomēr tādi skaidrojumi nav vajadzīgi. Pietiek ar tirgu, kas parāda GPL katram no kreditēšanas segmentiem, lai aizdevēji pelnītu un parādnieki izdzīvotu. Iejaukšanās šo likmju veidošanā nozīmē, ka kāds izmanto valsti tirgus daļu pārdalīšanai. Konkrētajā gadījumā runa ir par nosacīto Jāņu sadalīšanu divās daļās: nabaga Jāņiem naudu neaizdot vispār, bet kaut cik regulārus ienākumus gūstošos Jāņus piesaistīt bankām, kas var atļauties aizdot ar zemākām GPL uz tās naudas rēķina, ko iegūst no tiem pašiem Jāņiem kopumā par viņu kontu apkalpošanu.