Latvijas kuģniecības lietā atbildētāji vilcina laiku

Ārzonu kompānijas, no kurām a/s Latvijas kuģniecība (LK) cenšas piedzīt atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem, drošības naudas vietā iesniegušas tiesai sūdzību.

Neatkarīgā jau ir rakstījusi par Apvienotās Karalistes Augstās justīcijas tiesas Karalienes tiesas departamenta komerctiesā ritošo procesu, kurā LK cenšas piedzīt naudu no piecām ārzonu kompānijām Recoletos Limited, Romanica Overseas Limited, Skeena Overseas Limited, Luzero Limited un Chandler Limited. Process piesaista uzmanību ar prasības summu. Prasītājs uzskata, ka atbildētāji ir izkrāpuši no LK aptuveni 100 miljonus ASV dolāru, bet tiesa kā drošības naudu pieprasījusi no atbildētājiem vai nu 40 miljonus ASV dolāru naudā, vai 20 miljonus dolāru naudā un pārējo ar LK akcijām. Iemaksas gala termiņš bija 17. jūnijs, bet īsi pirms termiņa beigām tiesa saņēmusi nevis naudu vai naudu un akcijas, bet gan sūdzību.

Prasītāja pārstāvis šajā lietā ir Latvijas advokāts Viktors Tihonovs. Viņš stāsta, ka pēc Londonas tiesvedības normām sūdzība neaptur tiesas prasību, t. i., neatbrīvo atbildētāju no drošības naudas iemaksas līdz sūdzības izskatīšanai un nepasargā no sekām, kādas draud pēc tiesas prasības neizpildīšanas, taču V. Tihonovs arī neapgalvo, ka sūdzība nekādi neietekmēs procesa gaitu. Visticamāk, ka tā šo gaitu aizkavēs, bet ne ilgāk kā līdz jūnija beigām. Valsts iestādes Londonā taču nesvinēs Jāņus, bet galvenais ir tas, ka Lielbritānijā nav lietojami Latvijā izkoptie triki tiesas procesa novilcināšanai, kas padara tiesāšanos Latvijā par bezjēdzīgu un lika LK sākt tiesāšanos ārzemēs.

Vismaz ekonomisko noziegumu izmeklēšana Latvijā norit ārkārtīgi lēni jau pirmstiesas stadijā. Par šo pašu gadījumu ar naudas izkrāpšanu no LK šeit jau pirms gadiem pieciem ir ierosināts kriminālprocess, kuru Valsts policijas Ekonomikas policijas pārvalde tā arī nav spējusi aizvirzīt līdz prokuratūrai. Domas gan dalās par to, kurš – policija vai prokuratūra – tagad pieliek lielākas pūles, lai izmeklēšana nekādus rezultātus nedotu. LK valde 10. jūnijā pat sniedza publisku paziņojumu, aicinot tiesībsargājošās iestādes pildīt savus pienākumus.

LK aktivitāte bija saistīta ne tik daudz ar kriminālprocesa gaidāmo piecu gadu jubileju, cik ar Londonas procesā iegūtajiem materiāliem. Proti, ar atbildētāju pārstāvju liecībām, ka nauda no LK tiešām izkrāpta, lai tiktu iegūti līdzekļi dažādiem nelegāliem darījumiem ar dažādu valstu, tajā skaitā Latvijas, amatpersonām u. c. fiziskām un juridiskām personām.

Publiskotie tiesas materiāli rāda, ka šādas liecības Londonā sniedzis Latvijas advokāts Mārtiņš Kvēps, kurš iesaistīts daudzos tiesas procesos ar Ventspils ostas uzņēmumu un to īpašnieku piedalīšanos. Viņi ir sadalījušies vairākos savstarpēji naidīgos grupējumos, kuru dalībnieku sastāvs dažkārt mainās. Nekas neliecina par to, ka M. Kvēps būtu pārtraucis pārstāvēt grupējumu, kas izveidojies ap bijušo LK padomes locekli Oļegu Stepanovu. Viņš tiek uzskatīts par galveno organizatoru shēmām, kā LK nauda nonāca pie jau minētajām ārzonu firmām. Tā vismaz varēja spriest pēc sarakstes, kas atklājās LK datoros pēc tam, kad O. Stepanovs u. c. LK amatpersonas 2005. gadā tika atstādinātas no uzņēmuma vadīšanas. Šī sarakste neatstāja iespēju atteikt kriminālprocesa uzsākšanu.

Saziņai ar presi O. Stepanovam ir cits pārstāvis Aleksandrs Niklass, kurš Neatkarīgajai apgalvo, ka O. Stepanovam neesot nekādas saistības ne ar Londonas procesā iesaistītajām ārzonu firmām, ne ar M. Kvēpa liecībām, lai gan arī viņš šajās liecībās tiek nosaukts.

Svarīgākais