Biedē aplokšņu algu saņēmējus
Algu aploksnē saņem katrs piektais darbinieks jeb 19,9 procenti strādājošo. Nenomaksāto nodokļu apmērs gada laikā ir lielāks nekā pusmiljards eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais pētījums.
Aplokšņu algas gada laikā samazinājušās, un Valsts ieņēmumu dienesta vadība to sauc par pozitīvu ziņu, taču samazinājums ir vien par nepilniem diviem procentpunktiem. Pētījums liecina, ka 2017. gadā kopējā nedeklarētā alga veidoja 927 miljonus eiro, nedeklarētās darba algas īpatsvars bija 19,9 procenti jeb 663,81 miljons eiro, kas ir par mazāk nekā 2016. gadā.
VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā norāda, ka aplokšņu algu samazinājums novērots lielākajā daļā tautsaimniecības nozaru, kā piemēru minot būvniecību.
Šajā nozarē 2017. gadā tika novērots lielākais aplokšņu algu plaisas samazinājums - par 2,33 procentiem. Kopumā, ņemot vērā zaudējumus valsts budžetam nenomaksāto nodokļu dēļ, būvniecība nav aplokšņu algu top nozare. Par tādu var uzskatīt tirdzniecību, kur 2017. gadā nenomaksātie nodokļi sasniedza gandrīz 160 miljonus eiro. VID izveidotajā sarakstā minētas arī tādas nozares kā kravu pārvadājumi, kokapstrāde, informācijas tehnoloģijas, nekustamie īpašumi, ēdināšana un sezonālā lauksaimniecība.
«Algu aploksnē saņem katrs piektais darba ņēmējs, to apmērs atšķiras atkarībā no nozares,» situāciju raksturo D. Pelēkā.
Aplokšņu algas varbūtība pieaug tiem iedzīvotājiem, kuri tiek tradicionāli diskriminēti darba tirgū - pirmspensijas vecuma cilvēkiem, zemas kvalifikācijas profesijas pārstāvjiem. Tomēr starp aplokšņu algu saņēmējiem ir arī valdes locekļi, uzņēmuma vadītāji, direktori, kas apzināti optimizē nodokļu slogu ar citām ienākumu formām. Vēl kāda iezīme - visās vecuma grupās sievietes relatīvi retāk nekā vīrieši saņem aplokšņu algas, bet aplokšņu algas varbūtība pieaug šķirto vīriešu vidū. Par reģionu, kur visvairāk tiek maksātas aplokšņu algas, tiek uzskatīta Latgale, taču tas, pēc D. Pelēkās teiktā, ir maldīgi, jo visvairāk aplokšņu algas realitātē maksā Rīgā, jo tur ir vislielākā ekonomiskā aktivitāte.
Aplokšņu algas ietekmē ne tikai budžetu, bet arī cilvēku, kuri saņem aplokšņu algas, nākotni. To informatīvā kampaņā iedzīvotājiem klāstīs VID un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Tie ir konkrēti cilvēki, kuri šodien saņem aplokšņu algu, bet rīt pensiju minimālā apmērā. Vecumā no 18 līdz 42 gadiem Latvijā ir 413 000 personu, un 99 000 no viņiem pastāv aplokšņu algu risks. Šis ir piemērots brīdis, lai uzrunātu ne tikai darba algas izmaksātājus, bet vērstos arī pie pašiem darbiniekiem un skaidrotu sociālo iemaksu ietekmi uz viņu nākotnes pensiju un citiem sociālajiem pakalpojumiem, uzskata D. Pelēkā.
«Diemžēl daudzi strādājošie neizprot vai nav motivēti interesēties par sociālo iemaksu veikšanu un to saistību ar sociālajām garantijām,» saka VSAA direktore Inese Šmitiņa. «Cilvēki, kuri sākuši strādāt pēc pensiju reformas, ienākuši sociālās apdrošināšanas sistēmā, kas strādā pilnīgi pēc citiem principiem, taču tajā pašā laikā cilvēki redz, kādas pensijas saņem vecvecāki, vecāki. Paaudzei, kas dzimusi pēc pensiju reformas, sociālās garantijas atkarīgas tieši no veiktajām sociālajām iemaksām.» To kampaņā VSAA centīsies atgādināt darba ņēmējiem, skaidrojot sociālo iemaksu nozīmi un ietekmi uz viņu nākotnes pensiju un citiem sociālajiem pakalpojumiem.
Kampaņas ietvaros VSAA ar EDS (elektroniskās deklarēšanās sistēma) starpniecību izsūtīs personalizētas vēstules 413 800 darba ņēmējiem vecumā no 18 līdz 42 gadiem par viņu 2017. gada sociālās apdrošināšanas iemaksām un darba stāžu. VID dati rāda, ka šajā vecuma grupā teju katram piektajam pastāv risks, ka daļa algas tiek maksāta aploksnē. «Būtiski uzrunāt tieši šos darba ņēmējus, jo viņu nākotnes pensija un citi sociālās apdrošināšanas pakalpojumi ir tieši atkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām,» saka I. Šmitiņa. Viņa piekrīt, ka veselības apdrošināšanas ieviešana ir palielinājusi interesi par sociālo iemaksu veikšanu.
VSAA dati rāda, ka 88 200 strādājošo vai 21 procentam no darba ņēmējiem vidējais sociālo iemaksu objekts ir zem minimālās algas. Kopumā visiem strādājošajiem vecuma grupā no 18 līdz 42 gadiem šis vidējais iemaksu objekts ir 962 eiro. Vidējais iemaksu objekts vīriešiem ir 1038 eiro, bet sievietēm - 876 eiro. 41 procents no iedzīvotājiem, kuri saņems informatīvās vēstules, 2017. gadā ir saņēmuši kādu sociālās apdrošināšanas pabalstu (171 100 cilvēku). Visvairāk strādājošo ir saņēmuši slimības pabalstu, kā arī bezdarbnieka pabalstu.
Atbildīgās amatpersonas norāda, ka mikrouzņēmumu darbiniekiem šīs vēstules netiks nosūtītas, lai gan arī mikrouzņēmumos strādājošie ir riska grupā. Maksātās sociālās iemaksas ir ļoti nelielas, tās vidēji nesasniedz pat minimālo algu, līdz ar to sociālās garantijas - niecīgas. No 75 000 mikrouzņēmumu darbiniekiem 50 000 strādā tikai mikrouzņēmumā, tāpēc viņi nebūs tiesīgi saņemt pilnu veselības pakalpojumu grozu no nākamā gada janvāra, kad stāsies spēkā valsts veselības apdrošināšana. Rodas iespaids, ka nevienam nepatīk mikrouzņēmumu darbība, taču neviens nezina, ko darīt.