Ja ticam statistikai, Latvijā būtiski sarukusi cena cūkgaļai

© Ģirts Ozoliņš/F64

Cūkgaļas cena Latvijā jūlijā bija vidēji par 14,5% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas cena jūlijā bija vidēji par 16,1% zemāka nekā 2017.gada attiecīgajā mēnesī. Dānijā cūkgaļas cena šā gada jūlijā bija par 19,8% zemāka, Lietuvā par 18% zemāka, Polijā - par 17,4% zemāka, Vācijā - par 17% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī, bet Igaunijā - par 10,2% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī.

Cūkas liemeņa tirgus cena ES vidēji jūlijā bija 144,9 eiro par 100 kilogramiem, savukārt Latvijā - 147,28 eiro par 100 kilogramiem. Vācijā cūkas liemeņa tirgus cena jūlijā vidēji bija 147,31 eiro par 100 kilogramiem, Igaunijā -146,04 eiro par 100 kilogramiem, Lietuvā cūkas liemeņa tirgus cena jūlijā vidēji bija 143,96 eiro par 100 kilogramiem, Polijā - 142,29 eiro par 100 kilogramiem, bet Dānijā - 127,1 eiro par 100 kilogramiem.

Pasaules tendences liecina, ka cūkgaļas cenas ES pēdējā mēneša laikā ir pieaugušas, taču joprojām par 11% zemākas nekā pērn attiecīgajā laikposmā.

Turpina pazemināties sivēnu cenas, kas patlaban jau ir par 24% zemākas nekā pirms gada.

ES importa apjomi no 2018.gada janvāra līdz jūnijam samazinājušies 1%, kamēr vērtības izteiksmē bijis minimāls pieaugums. Samazinās cūkgaļas imports no Šveices, un turpina tās imports pieaugt no Serbijas, Norvēģijas un Čīles. Pasaules mērogā starp lielākajiem importētājiem ievērojams samazinājums bijis tikai Ķīnai.

Tikmēr ES cūkgaļas eksports no no šā gada janvāra līdz jūnijam ir palielinājies par 0,6%. Joprojām samazinās eksports uz Ķīnu - 2% kritums, Honkongu - 35% kritums, Austrāliju - 5% samazinājums, savukārt ES cūkgaļas eksports uz citiem Āzijas tirgiem kopumā ir palielinājies. Pieaudzis eksports arī uz tādiem galamērķiem Eiropā kā Ukraina - par 35%, Serbija - par 47%.

Latvijā

Šorīt, 19. septembrī, pie Saeimas ēkas ar emocionāliem reto slimību pacientu stāstu lasījumiem tika pievērsta Saeimas deputātu uzmanība akūtajam finansējuma trūkumam reto slimību ārstēšanai Latvijā. Ignorējot Ministru kabineta (MK) apstiprināto Reto slimību plānu 2023. – 2025. gadam, tiek apdraudēta esošo pacientu terapijas turpināšana un tiek liegta iespēja uzsākt ārstēšanu jauniem pacientiem, vēstīts reto slimību pacientu pārstāvju paziņojumā medijiem.