Pirmsjāņu noskaņojums neļāva atslābt t. s. Lemberga prāvā. Tieši pretēji – kaislības uzsita kārtējo devīto vilni, kuru vainagoja prokuroru atklāta taustīšanās, vai priekšvēlēšanu situācijā nebūtu iespējams tomēr ierobežot (iespundēt) Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
Tiesa 17. jūnijā pieņēma lēmumu ar izšķirošu nozīmi t. s. Ventspils tranzītbiznesa karos, kuri, kā zināms, no juridisko cīņu fāzes pārgājuši jau fizisku sadursmju fāzē. Diskutējot par citiem jautājumiem, šķiet, daudz netrūka, lai fiziski sāktu grūstīties arī tiesas zālē. Nemitīgie konflikti nokaitināja ne tikai citkārt līdzsvaroto tiesnesi Borisu Geimanu, bet arī pārējās šā procesa tiesneses.
Tiesa noraidīja četru kompānijas Ventbunkers tiešo un pastarpināto līdzīpašnieku – SIA Kement, a/s Topmar Baltic Investment, kā arī Britu Virdžīnu salās reģistrēto Gyges un Steropes – kopējo lūgumu atcelt no arestētās mantas glabātāja pienākumiem Šveices advokātu Rudolfu Meroni. Šo četru kompāniju īpašnieki ir t. s. Lemberga oponenti – miljonāri Olafs Berķis, Oļegs Stepanovs, Igors Skoks un Genādijs Ševcovs. Miljonāru četrinieks pagājušā gada beigās acīm redzami nopietni sastrīdējās ar R. Meroni. Spilgtākā šā strīda izpausme ir nu jau tīri fiziskās cīņas starp meroniešu un berķiešu – stepanoviešu nolīgtajām apsardzes firmām par Ventbunkers biroju Ventspilī – tās ilgst jau vairāk nekā nedēļu. Tāpat tiesa noraidīja arī akciju sabiedrību Ventspils tirdzniecības osta un Kālija parks faktiski identiskus lūgumus. Šīs akciju sabiedrības vēl nesen kontrolēja O. Stepanovs, bet, uzsākot konfliktu ar R. Meroni, O. Stepanovs šobrīd jau zaudējis kontroli Ventspils tirdzniecības ostā. Savukārt Kālija parkā ietekmi viņam izdevās saglabāt, tikai pateicoties trauksmei par ievietotu viltus bumbu, kuras dēļ policija meroniešiem neļāva iekļūt uzņēmumā, noturēt akcionāru pilnsapulci un patriekt stepanoviešus no amatiem. Visos gadījumos tiesas argumentācija bija līdzīga – tiesai nav pierādījumu, ka R. Meroni būtu izsaimniekojis arestēto mantu, jo iesniedzēji operē tikai ar pieņēmumiem, nevis konkrētiem pierādījumiem. Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt šveicieša kompetenci finanšu jautājumos. Turklāt lūgumu iesniedzēji nav konkrētā kriminālprocesa dalībnieki.
Tiesas sēdē kārtējo reizi tika diskutēts par to, vai ir pabeigta cietušā miljonāra Valentīna Kokaļa pratināšana, kura, ja neskaita vairākus pārtraukumus, ilga septiņus mēnešus. Kā Neatkarīgā jau rakstīja, tiesa noteica konkrētu termiņu, kurā jāpabeidz cietušā pratināšana lielākajam jautājumu uzdevējam – advokātam Raimondam Krastiņam. Noteiktais termiņš beidzās, bet R. Krastiņš vēlējās uzdot vēl jautājumus (kā var noprast – vairākus simtus). Turklāt savus jautājumus vēl nebija uzdevis pats A. Lembergs un papildu jautājumi bija radušies arī citiem procesa dalībniekiem. No debatēm par šo problēmu varēja saprast, ka patiesībā nav nekādu argumentu, lai varētu aizliegt kādam no procesa dalībniekiem uzdot jautājumus cietušajam, pat neskatoties uz to, ka sasniegts pagaidām absolūts vienas personas pratināšanas ilguma rekords. Piemēram, prokurors Juris Juriss atzina, ka tā nav parasta prakse, kad tiesa limitē jautājumu uzdošanas laiku. Viņa priekšlikums bija dot vēl iespēju pratināt V. Kokali, nosakot gan šai procesuālajai darbībai divu dienu termiņu.
Kareivīga šajā jautājumā bija aizstāvības puse. Ventspils mērs atgādināja padomju valdības 1936. gada lēmumu par kriminālprocesa paātrinātu izskatīšanu, pēc kura «troikas» dažās minūtēs izlēma cilvēka likteni. Viņš norādīja, ka arī tagad ir vēlme šo 1936. gada lēmumu īstenot dzīvē, tomēr ir cits laikmets. Tāpat viņš atgādināja, ka prokuroriem konkrētās lietas sakarā bija iespēja 11 gadu uzdot jebkurus jautājumus jebkuram lieciniekam. Turklāt prokurori atteicās izskaidrot apsūdzību, atteicās pat tiesai paskaidrot, kuri dokumenti uz kuru epizodi attiecas utt., u.t.jpr., kas būtiski būtu atvieglojis liecinieku pratināšanas procesu.
Advokāte Irīna Kauke norādīja – ja V. Kokalis tiešām ir atbrīvots no pratināšanas, tad tas nav noticis tiesas zālē. Savukārt advokāts Aldis Alliks aicināja tiesu atstāt spēkā lēmumu par pratināšanas termiņa noteikšanu R. Krastiņam, jo «būs interesanti», kā šo lēmumu vērtēs augstākas tiesu instances. Ja šis tiesas lēmums attiektos uz viņa klientu, viņš būtu pieteicis noraidījumu tiesas sastāvam, teica A. Alliks. Tiesa atzina, ka V. Kokaļa pratināšana nav pabeigta un to varēs turpināt kādā no nākamām procesa stadijām. Tika konstatēts, ka V. Kokalis tiesas zālē neatrodas veselības stāvokļa dēļ – pēc viņa pārstāvja Andreja Elksniņa vizuāliem novērojumiem, miljonārs esot lauzis kāju. Tiesa 22. jūnijā aicinājusi liecināt V. Kokaļa bijušo dzīvesbiedri Aiju Kokali, kura 1993. gadā bija SIA Puses kapitāla daļu juridiskā īpašniece.
Īsta sacensība asprātībās sākās, kad tika apspriests A. Lemberga jau 9. aprīlī pieteiktais lūgums piemērot četriem prokuroriem procesuālo sankciju – brīdinājumu – par, pēc A. Lemberga domām, aizvainojošu un nepatiesu izteicienu lietošanu, kuri ne tikai aizskar viņa godu un cieņu, bet arī izrāda necieņu tiesai. Kā zināms, pirms tam līdzīgu lūgumu par procesuālās sankcijas piemērošanu A. Lembergam bija izteikuši prokurori, un tiesa šo lūgumu apmierināja.
Debatēs apbrīnojami skrupulozi tika uzskaitīti pretinieku izteikumi, kuri esot bijuši aizskaroši. Advokāts A. Alliks atgādināja, ka viņš jau agrāk ir norādījis uz prokuroru necienīgo uzvedību tiesā un aicinājis prokurorus J. Jurisu un Aivi Zalužinski «izsēdināt» kā skolas puikas, jo viņi procesa laikā skaļi sarunājas. Tāpat viņš norādīja, ka aizskaroša ir J. Jurisa «operdziedātāja cienīga mutes platuma» žāvāšanās procesa laikā. A. Alliks bija izpētījis, ka minētā jautājuma izskatīšana notiek zīmīgā datumā – tieši šajā dienā apritējuši 12 gadu, kopš pieņemts Prokuroru ētikas kodekss. Viņaprāt, nosakot procesuālo sankciju, vienīgais «mīkstinošais apstāklis» ir tas, ka Prokuroru ētikas kodekss ir spēkā salīdzinoši neilgu laiku – tikai 12 gadu.
Turpretī prokurors Jānis Ilsteris Ventspils mēra lūgumu nosauca par «juridisko huligānismu» pēc principa «tu man šitā – es tev šitā». Tomēr visus, šķiet, pārspēja V. Kokaļa pārstāvis A. Elksniņš, kurš gatavojas kļūt par juridisko zinātņu doktoru Maskavas Universitātē. Viņš skaidroja, ka Alberta Einšteina fotogrāfija, kur slavenais fiziķis attēlots ar izbāztu mēli, neesot vis ņirgāšanās par cilvēkiem, bet dziļi cilvēciska izpausme. Tāpat topošais zinātņu doktors uzsvēra, ka šajā procesā cieņu viens otram «neizrāda neviens». Šajā brīdī saskatījās tiesneši, un viņu sejās iezagās dziļa neapmierinātības ēna.