Cenšoties pasargāt bērnus no nepiemērotas informācijas, Saeima pirms trim gadiem pieņēma grozījumus Izglītības likumā, ieviešot jēdzienu tikumība. Tas pretēji tautas kalpu gaidām raisījis ne tikai ekspertu diskusijas par to, kas īsti ir tikumība un ko bērni drīkst par savu seksuālo veselību uzzināt un ko – nē, bet arī radījis zināšanu par cilvēka ķermeni un reproduktīvo veselību vakuumu. To, ka pusaudžu zināšanas pasliktinās, apliecina skaudri statistikas dati, Neatkarīgajai saka organizācijas Papardes zieds vadītāja Iveta Ķelle.
Saeimas pirmajā rudens sesijas darba dienā biedrības aktīvisti pulcējās pie parlamenta ēkas, sēžoties skolas solos un atzīmējot Latvijas Nezināšanas dienu - šādi 6. septembris nodēvēts, pateicoties Izglītības likuma normām, kas ierobežo skolotāju tiesības bērniem stāstīt par seksuālo veselību, nepārkāpjot tikumības normas, un liedzot bērniem tiesības uzzināt objektīvu informāciju par reproduktīvās veselības jautājumiem. Jauniešu veselības eksperti un ārsti uzrunāja arī Saeimas deputātus. «Veicot aptaujas un pētījumus, mēs redzam, ka skolēnu vidū pieaug nezināšana un neizpratne par seksuālo veselību, bērni un jaunieši vēlas uzzināt, un tā vietā, lai saņemtu zināšanas skolā, viņi meklē tīmeklī, kur saņem nepārbaudītu, kļūdainu informāciju,» sacīja Iveta Ķelle.
Aptauja rāda, ka 67 procenti jauniešu priekšstatu par attiecībām gūst no pornogrāfiska rakstura materiāliem.
Tajā pašā laikā dati par jauniešu saslimstību ar seksuāli transmisīvajām slimībām, HIV aug, pusaudžu grūtniecība un aborti joprojām ir realitāte. 2016. gadā reģistrēts rekordaugsts sifilisa gadījumu skaits jauniešu vidū vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tas veidoja 31 procentu no visiem Latvijā reģistrētajiem sifilisa gadījumiem. 2017. gadā astoņām meitenēm vecumā līdz 14 gadiem tika veikta grūtniecības pārtraukšana. Tas ir uz pusi vairāk nekā 2016. gadā, turklāt pieaugums vērojams arī vecuma grupā no 15 līdz 17 gadiem.
«Kopš veselības mācības izslēgšanas no mācību programmas un grozījumiem Izglītības likumā, strādājot ar skolēniem un viņu vecākiem, redzam - jauniešu, kam nav pat elementāru zināšanu par cilvēka fizioloģiju, kļūst arvien vairāk. Skolotājiem trūkst laika jauniešus izglītot, turklāt, baidoties skart pārāk jutīgas tēmas, to vairs nedara arī tie pedagogi, kas par jauniešu zināšanām iepriekš rūpējušies ārpus kārtas. Šādai situācijai turpinoties, sabiedrības veselības rādītājus neuzlabosim,» norāda I. Ķelle. Ik dienu ārsti savā praksē redz pacientes pusaudzes, kuras vēl īsti nemaz nav sākušas savu sievietes dzīvi, bet pieredzējušas jau vairākas grūtniecības un abortus. Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs norāda: tā kā zināšanas par izsargāšanos un citiem ar seksuālo veselību saistītiem jautājumiem bērni neiegūst ne ģimenē, ne skolā, katru gadā ārsta praksē uzskaitē stājas vismaz divas nepilngadīgas grūtnieces. «Lielākā daļa jauno grūtnieču nāk no sociālā riska grupām, kur var novērot tādu kā vēstures atkārtošanos - jaunai meitenei iestājas grūtniecība, tā dēļ viņa pārtrauc mācības skolā, paliek bez izglītības, darba un turpina savu vecāku likteni,» saka ģimenes ārsts. 2017. gadā mazuļi piedzimuši septiņām meitenēm vecumā līdz 14 gadiem, 24 meitenēm 15 gadu vecumā, 16 gadu vecumā - 41 meitenei, bet 17 gadu vecumā - 106 meitenēm.
Papardes zieds, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, centrs pret vardarbību Dardedze, Latvijas vecāku forums un virkne citu organizāciju iesniegušas vēstuli Saeimā un valdībā, aicinot deputātus un ministrus veikt izmaiņas Izglītības likumā, lai turpmāk tas sekmētu, nevis kavētu mūsdienām atbilstošas, aktuālas izglītības iegūšanu. Organizācijas gaida arī atbildes no amatpersonām pēc būtības, kā esošo situāciju jauniešu veselības izglītības jomā uzlabot.
