Jāņu vainaga pīšanā iesaistās tūkstoši

© f64

Ar mērķi krāšņāk sagaidīt vasaras saulgriežus vakar uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju ar ozolu zariem un jāņuzālēm rokās devās vairāki tūkstoši interesentu. Šodien pulksten 14.28 iestājas astronomiskā vasara, ko uzskata par vasaras saulgriežiem, kad saule dienas vidū atrodas visaugstāk un diena ir visgarākā, bet nakts – visīsākā.

Pēc telekompānijas LNT iniciatīvas, vakar brīvdabas muzejā notika lielākā Jāņu vainaga pīšana un vasaras saulgriežu ielīgošana. Neatkarīgā sastapa Alkšņu ģimeni no Jūrmalas, kura pa ceļam uz muzeju bija piestājuši pļavā un salasījuši – pīpenes, rudzupuķes un dažādas smilgas.

"Vēlējāmies saulaino brīvdienu izmantot lietderīgi un bērniem iemācīt Jāņu svinēšanas tradīcijas – vainagu pīšanu, dziesmu dziedāšanu –, tāpēc nolēmām doties uz brīvdabas muzeju. Arī pirms trim gadiem, kad Turaidas muzejā notika ziedu paklāja veidošana, braucām uz to un ļoti priecājamies, ka šogad varam piedalīties līdzīgā pasākumā," stāsta Agrita Alksne.

Savukārt Gundega Krūskopa no Burtnieku novada bija devusies uz Rīgu, lai ciemotos pie meitas ģimenes. Viņa sen nebija viesojusies brīvdabas muzejā, tāpēc izmantoja izdevību un klātienē piedalījās nebijušā pasākumā – lielākā vainaga vīšanā.

Bez pašmāju ģimenēm ar bērniem viesu vidū bija daudz ārvalstu tūristu. Tā Ginters no Hamburgas uz Latviju devies, lai apskatītu Rundāles pili, Turaidas muzeju un, protams, arī brīvdabas muzeju. Viņš bija pārsteigts, ka latvieši ir ļoti patriotiski un iesaistās dažādos tradīciju kopšanu pasākumos.

"Pāris dienu laikā, kopš esmu Latvijā, esmu patīkami pārsteigts. Te ir ļoti atsaucīgi cilvēki, un šodien brīvdabas muzejā piedzīvoju lielisku pārsteigumu. Man patīk, ka iedzīvotāji svin Jāņus," atzīst G. Kolners.

Līdzās Latvijas lielākā Jāņu vainaga pīšanai muzeja teritorijā apmeklētāji mācījās līgo dziesmas un Skandinieku virsvadībā dejoja, kala monētas, greba koka karotes, pina grozus, taisīja māla podus.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais