Šī gada pirmajā pusgadā valsts apmaksātās veselības aprūpes pakalpojumus saņēmuši apmēram tikpat daudz pacientu, cik pērn kopumā, šodien pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) Konsultatīvās padomes sēdes sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Pēc viņas domām, tas nozīmē, ka veselības aprūpei piešķirtais papildu finansējums ļāvis būtiski uzlabot pacientu iespējas nokļūt pie ārsta un uz izmeklējumiem.
Sēdes laikā tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par veselības reformas pasākumu īstenošanas rezultātiem veselības aprūpē 2018.gada 1.pusgadā", kurā, pēc Čakšas teiktā, iezīmējās vairākas pozitīvas tendences. Viena no tām - uzlabojas valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.
Čakša norādīja, ka vērojama tendence, kurā pacienti maksas pakalpojumu vietā vairāk izvēlas valsts apmaksātos, turklāt atsevišķās vietās vērojama arī tendence ārstiem valsts apmaksātos pakalpojumus sniegt vairāk nekā maksas. "Piemēram, universitātes slimnīcās būtiski nokrities maksas pakalpojumu apmērs, jo pieaug valsts apmaksāto pakalpojumu apmērs," paskaidroja ministre.
Viņa šodien padomes sēdi sasauca saistībā ar to, ka Finanšu ministrijai tiek nosūtīta informācija par Eiropas Komisijas (EK) budžeta atkāpes izpildi, proti, par to, kā Latvijai veicies dažādos jautājumos, tostarp onkoloģijā, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā, izmeklējumu un konsultāciju pie ārsta nodrošināšanā, kā arī primārās aprūpes sniegšanā.
Vienlaikus šodien NVD Konsultatīvā padome kopā sanāca pirmo reizi, tāpēc sēdes otrā daļa bija veltīta organizatoriskiem jautājumiem, tostarp darba režīmā.
Čakša informēja, ka nākamajā sēdē, kas varētu notikt oktobra sākumā, plānots runāt par darbnespējas jautājumiem. Līdz sēdei Veselības ministrijai un Labklājības ministrijai uzdots veikt izrakstīto darbnespējas lapu analīzi, kas tiks skatīta nākamās sēdes laikā.
Ministre skaidroja, ka viens no EK nosacījumiem, pieļaujot budžeta atkāpi, bija uzlabot situāciju ar darbnespēju valstī, lai nodrošinātu, ka cilvēki pēc iespējas ātrāk atgriežas darba tirgū. Šī iemesla dēļ esot svarīgi saprast, kā šī problēma izskatās un kādus uzlabojumus iespējams ieviest, lai uzraudzītu darbnespējas lapas.
NVD konsultatīvā padome ir jaunizveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir veicināt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, atbalstot dienesta darbību veselības aprūpes finansēšanas jomā. Viena no konsultatīvās padomes funkcijām ir vērtēt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtā finansējuma izlietojumu, kā arī veicināt un veselības aprūpes finansējuma piešķiršanas un izlietojuma efektivitāti.
Jau ziņots, ka NVD konsultatīvās padomes vadība uzticēta veselības ministrei Čakšai, bet padomes locekļu vidū ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš, Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss un Latvijas Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele.
Padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Padomes locekļi atlīdzību par darbu padomē nesaņem.