Par atvieglotajām pensijām būs grūti vienoties
Pietiekami smaga vienošanās varētu būt par atteikšanos no atvieglotajām pensijām – lai gan tiesības tās saņemt kopumā ir nelielam skaitam pensionāru un tiek uzskatīts, ka atvieglotās pensijas ir zināma veida atlikums no padomju laikiem, pašlaik cilvēkiem ir tiesības par darbu smagos un kaitīgos apstākļos pensijā aiziet agrāk.
Šo Labklājības ministrijas koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju ietverto priekšlikumu kategoriski noraida sociālie partneri: cilvēki ir maksājuši lielākus nodokļus, un viņiem ir tiesības uz atviegloto pensiju.
Labklājības ministrija (LM) savā koncepcijā norāda: ir iedzīvotāju grupas, kurām pensionēšanās vecums ir ļoti zems, piemēram, personām, kuras strādājušas darbos ar kaitīgiem un smagiem vai sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem darba apstākļiem. Kā norāda LM, 2007. gadā šiem cilvēkiem, pēc Saeimas deputātu ierosinājumiem, pensionēšanās vecums vēl tika samazināts par pieciem gadiem, tas ir, personas, kuras strādājušas kaitīgos darba apstākļos, vecuma pensiju var pieprasīt vēl piecus gadus agrāk. «Tā bija atkāpšanās no pensiju reformas, kā arī no pensiju likumā iekļautās ideoloģijas, lai ieinteresētu personas strādāt pēc iespējas ilgāk, pensiju pieprasīt pēc iespējas vēlākā vecumā, tā nodrošinot arī lielāku pensiju. Pašlaik viszemākais likumā noteiktais pensionēšanās vecums sievietēm ir 47,5 gadi un vīriešiem – 52,5 gadi, kas ir 10–15 gadu agrāk nekā vispārējā gadījumā. Faktiskais pensionēšanās vecums personām, kurām piešķirta atvieglotā pensija, pērn bija 56,9 gadi. Saskaņā ar LM informāciju pensiju ar atvieglotiem nosacījumiem gadā piešķir ap 2000 cilvēku – 2009. gadā tie bija 2400 cilvēku, kas ir 6,4 procenti no visām jaunpiešķirtajām pensijām. No visām pensijām atviegloto pensiju skaits ir 11 procentu. No LM datiem redzams, ka īpaši daudz pensiju ar atvieglotiem nosacījumiem pieprasīja 2007. gadā – vairāk nekā trešā daļa no jaunajiem pensionāriem. Tas saistīts ar LM minētajām izmaiņām pensiju likumā. Jaunpiešķirto pensiju ar atvieglotiem noteikumiem īpatsvars kopš reformas sākuma gadiem ir bijis samērā augsts, uzskata LM.
Citās domās ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Sociālo lietu eksperte Irina Homko atzīst, ka arodbiedrībām viedoklis par šo priekšlikumu sociālā budžeta stabilizācijai ir p i l n ī g i skaidrs – priekšlikums nav atbalstāms. «Šie cilvēki ir m a k s ā j u š i milzīgus sociālos nodokļus, un pagaidām sabiedrībā vēl ir pietiekami daudz cilvēku, kuri strādājuši un strādā kaitīgos apstākļos. Vai tas būtu taisnīgi, ja mēs viņiem no 2012. gada atņemsim iespēju pensionēties ar atvieglotiem noteikumiem tāpat kā citiem? » jautā arodbiedrību sociālo jautājumu eksperte Irina Homko. Vēl deviņdesmito gadu sākumā par darbu kaitīgos apstākļos cilvēki maksāja paaugstinātas sociālā nodokļa likmes. «Šo problēmu nevajadzētu dramatizēt, jo cilvēku, kuriem ir tiesības uz šādām pensijām, ar katru gadu paliek mazāk. Nav saprotams, kāpēc daļai šādas tiesības atņemt?» saka I. Homko. Lai gan no LM puses izskan arguments – ir gadījumi, kad cilvēki mēģina pat viltot dokumentus, lai tiktu pensijā ar atvieglotiem noteikumiem, I. Homko to noraida. Tas neesot tik vienkārši, gluži otrādi: cilvēkiem ir kārtīgi jāpacīnās birokrātijas priekšā, lai viņš pierādītu, ka strādājis smagu vai kaitīgu darbu.
«Ja runa ir tikai par atvieglotajām pensijām saskaņā ar PSRS Ministru Padomes 1956. gada lēmumu par to ražotņu, profesiju un amatu sarakstu, darbs kuros dod tiesības uz valsts pensiju ar atvieglotiem nosacījumiem, tā sauktie saraksti Nr. 1 un Nr. 2, – arī nē, jo pensiju reformas būtība ir saistīta ar 1996. gada 1. janvārī ieviesto vienoto sociālā nodokļa likmi, kad tika pārtraukta sociālās apdrošināšanas stāža uzskaite par darbu kaitīgos un smagos un sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos,» situāciju skaidro eksperte. Tāpēc bija un arī tagad jābūt stingrai nostājai, ka tiesības uz šīm pensijām tiks saglabātas līdz brīdim, kad vairs nebūs to personu, uz kurām šī norma attiektos. Nesenā diskusijā par šiem jautājumiem labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) izteicās, ka varētu apspriest atviegloto pensiju saglabāšanu mātēm, kuras izaudzinājušas piecus un vairāk bērnu, bet attiecībā uz kaitīgo darbu – ne. LM nostāja ir atcelt to piešķiršanu no 2012. gada. Pēc LM aprēķiniem, atceļot atvieglotās pensijas, 2012. gadā ietaupījums sociālajā budžetā būs 2 miljoni latu, bet 2013. gadā – 5,9 miljoni latu.