Latvijas valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) prasa no Lietuvas dzelzceļa (Lietuvos Geležinkeliai, LG) vairāk nekā 82 miljonus eiro kā kompensāciju par zaudējumiem pēc Mažeiķu – Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanas 2008. gadā.
Precīzāk sakot, iesniegtas divas prasības. LDz prasa 56,9 miljonus eiro, un tās meitassabiedrība SIA LDz Cargo prasa 25,4 miljonus eiro. Prasību būtība ir dzelzceļa līnijas Jelgava - Latvijas robeža (robežstacija Reņģe) neuzturēšana un neiegūtā peļņa no dzelzceļa kravu pārvadājumiem posmā no Latvijas robežas līdz Rīgai vai varbūt vēl tālāk. Sliedes ir pilnīgā kārtībā Latvijas pusē, bet reāli tām nav pielietojuma bez savienojuma ar dzelzceļa līnijām Lietuvā.
Desmit gadi prasības apdomāšanai izskaidrojami ar to, ka vispirms bija vajadzīgi Eiropas Savienības iestāžu lēmumi. Tos panāca nevis Latvija, bet Polija Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu nopirkušā uzņēmuma PKN Orlen personā. Degvielas ražotāji gribēja savu produkciju sūtīt uz Rīgas ostu, bet lietuvieši tieši tāpēc izjauca nepilnus 20 kilometrus garu sliežu ceļa posmu līdz Latvijai. Tādā gadījumā nācās degvielu vest vai nu tomēr uz Rīgu ar lielu līkumu, vai uz Lietuvas ostu, kas bija sliežu izjaukšanas galvenais mērķis. Jebkurā gadījumā LG nopelnīja vairāk par kravu pārvietošanu lielākā attālumā, un poļiem nācās par to piemaksāt. Protams, poļi ar to negribēja samierināties. Lietuvieši mēģināja viņus nomierināt ar LG tarifu atlaidēm, bet šāda vienošanās netika panākta. Poļi sūdzējās Eiropas Komisijai un panāca sev labvēlīgu lēmumu. Lietuvai nācās samaksāt soda naudu un apsolīties sliedes uz Latviju atjaunot. Ar šā gada 16. augustu datēts svinīgs pasākums, kas pieteikts par sliežu ceļa reālo būvdarbu sākumu. Sliedes jānodod ekspluatācijā līdz nākamā gada beigām.
LDz bija jāsagaida Polijas prasības apmierināšana, kas pierādīja uzreiz divas lietas. Pirmo, ka Lietuva patiešām ir pārkāpusi ES normas un Lietuva tam piekritusi, ja jau soda naudu Eiropas Komisijai samaksāja un sliedes atjauno. Otro, ka tik tiešām būtu bijušas kravas, ko vest no Mažeiķiem uz Latviju, ja jau poļi visu šo laiku ir teikuši un saka, ka viņiem ceļš ir vajadzīgs. Prasībai var pievienot no Orlen vadītāja Daniela Obajteka tviterkonta ņemtu fotoattēlu, kurā viņš kopā ar LG ģenerāldirektoru Mantu Bartušku liek simbolisko sliedes posmiņu atjaunojamajā sliežu ceļā. LDz pasūtīja auditorkompānijai Ernst&Young Baltic aprēķinus, cik daudz kravu Latvijas dzelzceļnieki būtu pārvadājuši apmēram desmit gadu laikā un cik daudz viņi par to būtu nopelnījuši.
LDz gaida lietuviešu atbildi uz iesniegtajām prasībām un sola vērsties tiesā, ja Lietuva negribēs maksāt. Pirmā publiskā atbilde bija tāda, ka LDz prasība esot «kā naža dūriens mugurā». Tik dramatiski izteicies Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis. Pēc viņa versijas, LDz vai varbūt Latvijas valdības pārstāvjiem vajadzējis vispirms mēģināt ar lietuviešiem vienoties nepublisku sarunu ceļā. Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis prasību nosaucis par «neizprotamu un pilnīgi nepamatotu». Tādā gadījumā jāpasaka priekšā S. Skvernelim, lai viņš pats palasa vai palūdz kādam izstāstīt, kas rakstīts EK lēmumā lietā Nr.: AT.39813. Ja Lietuvā neviens šo lēmumu nesaprastu un neatzītu, tad Lietuva nebūtu ķērusies pie sliežu ceļa atjaunošanas. Savukārt LG ģenerāldirektors Mants Bartuška teicās izpētījis, ka no Lietuvas uz Latviju vesto kravu apjomi pēc Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma izjaukšanas neesot samazinājušies, tāpēc aplēsēm par it kā negūto peļņu trūkstot pamatojuma.
