Būvnieki: Ceļu būve "nav kā aiziet uz veikalu nopirkt desu"
Ceļu būves uzņēmumi no valdības vēlas skaidrību par iespējamo finansējumu nozarei nākamajā Eiropas Savienības budžeta periodā no 2020.gada, jo neziņas dēļ nav iespējams plānot savu darbību un lemt par investīcijām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētāja" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Kā uzsvēra Bērziņš, lai 2020.gadā varētu būvēt, uzņēmumiem sava darbība jāsāk plānot jau šogad. "Tas nav kā aiziet uz veikalu nopirkt desu," sacīja ceļu būvētāju biedrības vadītājs.
Viņš norādīja, ka runa ir par 120-140 miljoniem eiro gadā, kas esot aptuveni trešdaļa no visiem pasūtījumiem. Patlaban neesot zināms, kāds būs no Eiropas Savienības fondiem pieejamais finansējums ceļu būvei un vai tāds vispār būs. Taču uzņēmējiem par investīcijām nākotnei jālemj jau patlaban - gan par tehnikas pirkšanu un līdz ar to kredītu un līzingu izmantošanu, gan arī par personāla algošanu un apmācīšanu.
Tādēļ "Latvijas ceļu būvētājs" lūdzis finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS) informēt ceļu būvētājus par iespējamo nākotnes finansējumu, nepieciešamības gadījumā rakstiski apliecinot saglabāt konfidencialitāti, sacīja Bērziņš.
Kā ziņots, Reizniece-Ozola aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka Ministru kabinets meklē risinājumus finansējuma nodrošināšanai ceļu būvniekiem nākamajiem gadiem. Finanšu ministrija un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) saņēmuši biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" vēstuli, kurā pausta neziņa par finansējumu ceļu būvdarbiem 2019.gadā un īpaši 2020.gadā, kad, salīdzinot ar 2018.gadu, nozarei būs jārēķinās ar aptuveni 200 miljonu eiro lielu valsts pasūtījumu samazinājumu. Tāpat vēstulē pausts, ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad jau augustā bija zināms valsts budžeta projekts nākamajam gadam, patlaban valda neziņa par budžeta projektu vidējā termiņā. Nozare arī pauž bažas par faktu, ka ceļu būvdarbiem paredzētais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums šajā plānošanas periodā līdz 2020.gadam, beigsies jau 2019.gadā. Nozare vēlas zināt par valdības plāniem aizvietot šo iztrūkumu.
Reizniece-Ozola norādīja, ka būvnieki ir informēti, ka laikā, kad tika apstiprināts 2018.gada budžets, tika apstiprināts arī nākamo trīs gadu budžets. Turklāt šogad vietējas nozīmes ceļiem atvēlēts lielāks finansējums, nekā iepriekš, proti, deviņu miljonu eiro vietā ir 35 miljoni eiro, kas ļauj sakārtot simtiem kilometru ceļu. "Būvnieki arī zina, ka Satiksmes ministrija un valdība seko līdzi ES fondu intensitātei, un domā par to, kā nodrošināt darbu laikā, kad, iespējams, būs ne gluži ES fondu līdzekļu pārrāvums, bet drīzāk samazinājums," sacīja finanšu ministre.
Viņa atturējās dot konkrētus solījumus ceļu būves nozarei, jo par finansējumu gan ceļu būvei, gan pedagogu atalgojumam, gan citām budžeta prioritātēm valdība lems budžeta veidošanas procesā, proti, pēc Saeimas vēlēšanām šā gada oktobrī.