Žurnālistu asociācija uzskata, ka viltus ziņas jāuzrauga tiesībsargājošām institūcijām
Interneta portālu viltus ziņu uzraugošā funkcija jāveic tiesībsargājošām institūcijām, sacīja Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude.
Viņa norādīja, ka uzraudzīt viltus ziņas izveidotājus un publicētājus no ētikas un žurnālistikas profesionalitātes viedokļa varētu uzņemties pati nozare. "Žurnālistu asociācija jau patlaban ir uzņēmusies vadīt iniciatīvas grupu, kurā aicināja izdevējus un asociācijas veidot pašorganizācijas mehānismu - mediju ombudu. Taču jāatzīmē, ka tam nebūs nekāda administratīva vai krimināla sodīšanas funkcijas," skaidroja Plaude.
Plaude uzsvēra, ka viltus ziņas nav ētikas pārkāpums
Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja uzsvēra, ka mediju ombuds būs vairāk kā mediācijas instruments starp sabiedrību un žurnālistikas nozari, kā arī kalpos kā žurnālistikas un ētikas profesionālo standartu uzturētājs.
Tostarp Plaude uzsvēra, ka viltus ziņas nav ētikas pārkāpums. "Valsts pati nosaka, kas pieskata, vai tiek vai netiek ievēroti likumi. Viltus ziņu mediji ir pārtiek no klikšķu biznesa, kas ir Ekonomikas policijas jautājums, jo klikšķu biznesu var uzskatīt arī par krāpniecību. Tāpat, ja tas ir reģistrēts medijs, tad arī patērētāja tiesības tiek aizskartas," norādīja Plaude.
Viņa papildināja, ka katram medijam ir savs uzraugs. "Ja tas ir elektroniskais medijs, tad to uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, bet viss cits pārējais, kas attiecas uz pārkāpumiem patērētāju tiesībās, kā šajā gadījumā, kad personas tiek maldinātas un tiek radīta nedrošība, tad tā noteikti ir tiesībsargājošo institūciju atbildība," atzīmēja Plaude.
Kā ziņots, ka patlaban Krimināllikums paredz iespējas saukt pie atbildības nepatiesu ziņu izveidotājus un publicētājus, taču valstī nepieciešams noteikt institūciju, kas uzrauga šādu ziņu izplatīšanu internetā.
Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (V) sacīja, ka, lai arī Valsts policija (VP) pirmo reizi Latvijas vēsturē sākusi kriminālprocesu un veikusi aizturēšanas par nepatiesu ziņu izveidošanu un publicēšanu, IeM uzskata, ka VP nav jānodarbojas ar interneta satura uzraudzīšanu. "Tas būtu jādara citām institūcijām, kurām tiktu nodrošināti arī atbilstoši resursi šādu pienākumu veikšanā. Ja tīmeklī sistemātiski konstatētu viltus ziņu izplatīšanu un portālu uzturētāju nereaģē par savu darbību pārtraukšanu, tad šādos gadījumos varētu piesaistīt policiju," sacīja Siliņa.
Tāpat ziņots, ka jūlijā Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa sāka kriminālprocesu pēc vairāku uzņēmēju un valsts iestāžu pārstāvju iesniegumiem par to, ka interneta vidē tiek izplatītas ar drošības apdraudējumu saistītas ziņas, kas izraisījušas sabiedrisko rezonansi un neizpratni par likumību. Izplatoties šādām ziņām, tika rupji traucēts sabiedriskais miers un vairāku uzņēmumu un valsts iestāžu, kas atbild par rīcību neatliekamos gadījumos, darbība.
Policija izmeklēšanā secināja, ka kopumā internetā atrodamas vismaz septiņas analoģiska satura interneta vietnes, - "tv-play.lv", "neticams.net", "redzams.lv", "redzams.net", "kasjauns.net", "parvisu.net" un "atklats.com". Tās uzturēja vairākas personas, lai ar viltus ziņām dalītos sociālajos tīklos, tādējādi apzināti maldinot sociālo tīklu lietotājus un pievilinot viņus apmeklēt šīs viltus ziņu lapas.
Personas bija apzināti publicējušas nepatiesu informāciju par dažāda veida traģēdijām, ceļu satiksmes negadījumiem, kataklizmām, nelaimes gadījumiem, ieskaitot lielveikala sabrukšanu, lidmašīnas katastrofu, autobusa sadursmi un citas nepatiesas ziņas ar mērķi piesaistīt pēc iespējas lielāku apmeklētāju auditoriju.
Par katru ar maldiem ievilinātu apmeklētāju personas saņēma naudu no interneta reklāmas uzņēmumiem, kuri labprāt ievietoja savu reklāmu šādos resursos. Personu grupas noziedzīgi iegūtie ienākumi bija tieši atkarīgi no ievilināto apmeklētāju skaita.
Aizdomās par huligānismu Rīgā policija aizturēja iepriekš divas reizes sodītu 1997.gadā dzimušo Niku Endziņu, kurš bija organizējis nepatiesu ziņu izgatavošanu un publicēšanu. Tiesa kā drošības līdzekli viņam piemēroja apcietinājumu.
Tāpat policija aizturējusi otro grupas dalībnieku, kurš dzimis 2002.gadā un iepriekš nav krimināli sodīts. Ņemot vērā, ka puisis ir nepilngadīgs, viņam tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.