Pretrunas elektronisko mediju likumā

 

"Ja prezidents nodos otrreizējai caurskatīšanai šonedēļ pieņemto Elektronisko mediju likumu, tad mēs to arī caurskatīsim. Mans personīgais viedoklis ne vienmēr sakrīt ar komisijas viedokli, tāpēc pagaidām to nekomentēšu," Neatkarīgajai stāsta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene. Viņa un citi likuma izstrādē iesaistītie vakar devās uz Rīgas pili, lai ar Valsts prezidenta padomniekiem juridiskajos jautājumos pārrunātu Latvijas Raidorganizācijas apvienības (LRA) lūgumu neizsludināt vai nodot otrreizējai caurskatīšanai jauno likumu.

LRA izpilddirektore Gunta Līdaka uzsver, ka likums ir pieņemts steigā, lai izpildītu Eiropas Komisijas prasību par Latvijas likumdošanas salāgošanu ar direktīvu Par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem bez robežām, tādējādi dodot iespēju Latvijai izvairīties no soda sankciju piemērošanas par direktīvas neieviešanu.

Komerctelevīziju pārstāvošā organizācija ir satraukta par nevienlīdzīgo situāciju, kādā ir noliktas televīzijas (TV), kurām ir jākonkurē ar Krievijas TV kanāliem. "Rodas situācija, kas nacionālos kanālus nostāda nevienlīdzīgos konkurences apstākļos. Piemēram, retranslētie kanāli no Krievijas veido savu produkciju, ņemot vērā reklāmas tirgu Krievijā, kas ir daudz lielāks par mūsu reklāmas tirgu, tie saņem lielas dotācijas no valdības, lai pastāvētu un veidotu raidījumus," bilst LRA izpilddirektore.

Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece apgalvo, ka padomei ir neitrāls viedoklis, jo lēmumu par likuma izsludināšanu pieņem Valsts prezidents. "Es personīgi norādīšu, ka trešdien deputāti balsoja par direktīvai neatbilstošu normu – atļaut reklāmās diskriminēt seksuālās minoritātes," precizē D. Buceniece.

Lattelecom, kam ir uzticēta ciparu apraides nodrošināšana, ir neizpratnē, kāpēc likumā iestrādāta prasība valdībai izstrādāt jaunu likumu. "Apstiprinātais likums paredz uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt likumprojektu, kas nodrošinātu iespējas elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem pašiem raidīt savas programmas ciparformātā, sākot ar 2014. gadu. Faktiski tas nozīmētu esošā vienotā apraides tīkla izjaukšanu, kā rezultātā vairs nebūs vienas organizācijas, kas pilnībā atbild par šo apraides veidu. Uzskatām, ka cerība uz konkurences uzlabošanos šāda risinājuma gadījumā ir ilūzija. Patērētāja ieguvumi nav saskatāmi, turklāt nelietojams var izrādīties Latvijas Valsts radio un televīzijas centra šobrīd uzbūvētais tīkls. Tas savukārt var radīt ievērojamus zaudējumus valstij kā šā uzņēmuma īpašniekam," skaidro Lattelecom biznesa atbalsta nodaļas vadītājs Toms Meisītis.

***

UZZIŅAI

JAUNAIS LIKUMS TV NOSAKA:

- tām TV, kuras retranslē citu TV programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, būs jānodrošina sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu pievadīšana kabeļtelevīzijas abonentiem;

- turpmāk nacionālajiem TV kanāliem būs jānodrošina, lai to veidotajās programmās vismaz 65 procenti no visiem raidījumiem būtu valsts valodā, kas veidotu vismaz 65 procentus no raidlaika;

- nosaka Eiropas audiovizuālo darbu lietošanu. Ar to tiek saprasti Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotie literāri dramatiskie darbi, seriāli, filmas, dokumentālie, mākslas, izglītojošie un citi radošie darbi;

- nodrošināt, lai vismaz 51 procents no visiem raidījumiem nedēļas laikā būtu Eiropas audiovizuālie darbi. Šis nosacījums neattieksies uz ziņām, sporta sacensībām, spēlēm, reklāmu, televīzijas veikalu raidījumiem. Savukārt nacionālajiem TV kanāliem būs jānodrošina, lai vismaz 40 procentu no šiem darbiem būtu veidoti valsts valodā un tiktu izplatīti laikā no pulksten 19 līdz 23;

- televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas tiek dublēts vai ieskaņots valsts valodā, būs uzskatāms par raidījumu valsts

valodā.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!