Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nākamā gada budžetā iecerētais Valsts vides dienesta (VVD) darbinieku atalgojuma pieaugums uz kopējā ministriju pieprasījumu fona ir ļoti mazs, pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Viņš skaidroja, ka Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) ieteikumos nepārkarsēt ekonomiku ir vajadzīgs ieklausīties, jo par iespējamām sekām liecina citu pasaules valstu pieredze.
Tajā pašā laikā, pēc Gerharda domām, šo potenciālo ekonomikas pārkaršanas risku iespējams mazināt, ietaupot uz ko citu, nevis darbinieku atalgojuma palielināšanu. Kā piemēru viņš minēja Eiropas struktūrfondu izmantošanas termiņus, kurus nepieciešams pārskatīt, ņemot vērā tautsaimniecībā novērojamo cenu, konkurences un sadārdzinājumu pieaugumu.
Mūsu ministrijā pamata prioritāte ir VVD un citi vides jautājumi. Pagājušajā gadā mēs panācām algu pieaugumu vides inspektoriem, bet tas bija ļoti maziņš
"Mūsu ministrijā pamata prioritāte ir VVD un citi vides jautājumi. Pagājušajā gadā mēs panācām algu pieaugumu vides inspektoriem, bet tas bija ļoti maziņš. Mums ir jānotur cilvēki un jāsakārto vides lietas. Ir vesela virkne problēmu, kas ir jāatrisina, kopējā fona šī [darbinieku atalgojuma palielināšana] ir ļoti neliela summa," sacīja ministrs.
Kā ziņots, VARAM nākamā gada budžetā papildus lūgusi 25,65 miljonus eiro, no kuriem 3,9 miljonus eiro iecerēts atvēlēt atalgojuma paaugstināšanai vides inspektoriem un citiem nozarē strādājošajiem.
FDP vadītājs Jānis Platais iepriekš LNT raidījumā "900 sekundes" pauda, ka gan privātajā sektorā, gan publiskajā sektorā ir jādomā par produktivitātes palielināšanu. Privātajā sektorā produktivitāte ir īpaši svarīga, ja ir vēlme izvairīties no pārāk liela ārvalstu darbaspēka ieplūšanas nākotnē. Savukārt publiskajā sektorā algu pieaugumu var nodrošināt, samazinot strādājošo skaitu un palielinot produktivitāti.
Jau vēstīts, ka, neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus kopumā prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019.gada budžetā.
Pērn ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā prasīja gandrīz 760 miljonus eiro. Šā gada aprīlī FM informēja, ka 2019.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6,73 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinājumā ar budžeta ietvara likumā 2019.gadam noteikto, nozīmē izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.
Atbilstoši Latvijas Stabilitātes programmai 2018.-2021.gadam, fiskālā telpa nākamajiem gadiem ir aplēsta negatīva. Saskaņā ar prognozēm, fiskālā telpa 2019.gadā ir plānota mīnus 45,2 miljonus eiro apmērā, 2020.gadā mīnus 37,8 miljonu eiro apmērā, bet pozitīva tā būs 2021.gadā, kad fiskālā telpa aplēsta 3,2 miljonu eiro apmērā.
