Izdienas pensijas ir viens no visvairāk apskatītajiem jautājumiem Saeimā – pirmkārt, tāpēc, ka Satversmes tiesas spriedums skaidri atcēla ierobežojumus tikai daļai samazināto izdienas pensiju. Otrkārt, ir skaidrs, ka izdienas pensijām nepieciešams vienots regulējums – pašlaik tās nosaka vairāki likumi un vēl vairāk noteikumi. Izdienas pensiju vecuma paaugstināšana, tiesa, konkrēti nepasakot līdz kādam gadu skaitlim, paredzēta arī Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.
Kopš 1998. gada izdienas pensiju loks pakāpeniski ir paplašinājies, norādīts LM koncepcijā, un papildus no speciālā budžeta izmaksājamajām
izdienas pensijām no valsts pamata budžeta piešķir un izmaksā izdienas pensijas militārpersonām, iekšlietu sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, prokuroriem, valsts un pašvaldību profesionālo pūtēju orķestru, koru, teātru un cirka māksliniekiem, diplomātiem, tiesnešiem un citiem. LM norāda, ka šo personu pensionēšanās vecums ir pārāk zems, tas ir robežās no 38 (!) līdz 55 gadiem, izņemot tiesnešus.
Arī par šo priekšlikumu vienošanās ar sociālajiem partneriem būs grūti panākama, jo arodbiedrības kategoriski iebilst pret iespējamo pensionēšanās vecuma paaugstināšanu personām, kurām ir tiesības uz izdienas pensiju. Pārskatot pensionēšanas tiesības šiem darbiniekiem, tiks rupji pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo šāds sociālās apdrošināšanas pakalpojums šiem darbiniekiem bija ne tikai ar likumu garantēts, bet arī apmaksāts, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas paaugstinātā apmērā, Neatkarīgajai atzīst Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sociālo jautājumu eksperte Irina Homko.
Savs skatījums ir Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrībai, kas ir gatava izskatīt iespēju pakāpeniski paaugstināt izdienas pensiju vecumu, bet tikai ar nosacījumiem. Viens no tiem – ja dzelzceļa nozarē arī turpmāk tiks nodrošinātas tiesības uz izdienas pensiju tām dzelzceļa darbinieku kategorijām, kas ir minētas nolikumā par izdienas pensijām, iekļaujot šīs profesijas likumos un atjaunojot stāža uzskaiti, kas dod tiesības uz izdienas pensijām, pirmkārt, lokomotīvju mašīnistiem un dispečeriem.
LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks norāda, ka ir jāizstrādā vienotais izdienas pensiju likums – jāpārskata un jāvienādo izdienas pensiju piešķiršanas nosacījumi. Kā piemēru viņš nosauc valsts pārvaldi, kur arī ir tiesības uz izdienas pensijām, taču tas ir izvērtējams, no cik gadiem šo pensiju piešķirt, un to varētu darīt vēlāk. Protams, tas neattiektos uz baletdejotājiem un līdzīgām profesijām, piebilst I. Alliks.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija jau ir paudusi konceptuālu atbalstu septiņiem likumprojektiem, kas paredz centralizēt izdienas pensiju administrēšanu, nododot to Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ziņā. Pašlaik izdienas pensijas aprēķina, piešķir un izmaksā astoņas institūcijas. Kā izņēmums plānotas Satversmes aizsardzības biroja amatpersonas, kuru pensijas turpinās administrēt pats birojs. Izdienas pensijas Latvijā kopumā saņem vairāk nekā 8000 cilvēku.