Latvijas piekrastes noskalošanas problēmu varētu risināt, vienlaikus sperot pirmo soli Latvijā vēl brīvas zaļās enerģijas vietas aizpildīšanai, – molu spēkstacijas darbina jūras viļņu spēks.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorants Leons Magelis jau daudzus gadus aizrāvies ar Latvijas iespēju izpēti hidroenerģētikas jomā. Jau 1994. gadā viņš izdeva nelielu brošūriņu ar nosaukumu Mazo HES ierīkošanas iespējas Latvijā, un tas bija sākums veco dzirnavu atjaunošanas kustībai. Brošūriņa kļuva par pirmo zaļās enerģijas uzņēmēju rokasgrāmatu, jo tajā bija aprakstīts, kur pirms kara dzirnavas atradušās un kādas ir to potenciālās jaudas. L. Mageli neoficiāli nodēvēja par mazo spēkstaciju idejisko tēvu.
Piemēri jau eksistē
Nesenā Neatkarīgās publikācija par Latvijas piekrastes noskalošanu un tās ierobežošanas iespējām likusi zinātniekam atcerēties savu izgudrojumu, kas patentēts 2007. gadā, proti, molu spēkstaciju. Tā elektrības ražošanai nepieciešamo enerģiju iegūst no viļņiem, vienlaikus slāpējot tos, tādējādi pasargājot molus no jūras ārdošā spēka. Pēc L. Mageļa domām, molu spēkstacijas iespējams izmantot arī Latvijas stāvkrastu aizsardzībā, izvietojot tās uz speciāliem pontoniem. Pagaidām gan šīs atziņas balstītas tikai uz teorētiskiem aprēķiniem un skicēm. Būtu nepieciešams prototips, bet šobrīd zinātnieks aizņemts ar cita – vertikālā vēja ģeneratora – prototipa izveidi.
Ideju savai molu spēkstacijai viņš smēlies, noskatoties TV kanāla Discovery Science veidoto raidījumu par viļņu spēkstaciju Skotijas ziemeļu piekrastē. Tur vairākus metrus zem ūdens vidējā līmeņa slīpā betona atbalsta sienā iebūvēta caurule, kurā viļņošanās ietekmē augšup lejup kustas gaisa stabs un griež gaisa turbīnas. L. Mageļa spēkstacijā gaisa kustību caurulē nodrošinātu sviras ar pludiņiem, kas kustētos augšā un lejā viļņošanās ietekmē, kā tādi klavieru taustiņi. Moduļu skaitu šādā konstrukcijā ierobežo vien mola garums. Pluss salīdzinājumā ar skotu variantu būtu iespēja izlīdzināt spiediena svārstības.
Ostai ideja patīk
Protams, pilnvērtīgāk par šo izgudrojumu un konstrukcijas izturību varēs spriest tikai pēc tā reālas modelēšanas dabā. L. Magelis šajā jautājumā iecerējis konsultēties ar profesoru Gunti Eberhardu, kurš daudzu gadu garumā kopā ar saviem studentiem monitorējis krasta erozijas procesus un turpmākajiem 50 gadiem atsevišķās Latvijas piekrastes zonās prognozē krasta atkāpšanos pat par 200 metriem, kas Latvijai kopumā nozīmē ļoti lielu sauszemes platību zaudēšanu.
Neatkarīgi no tā, vai tas būtu L. Mageļa vai kāda cita zinātnieka izgudrojums, pagaidām par jūras spēka izmantošanu zaļās enerģijas ražošanā un Latvijas krastu sargāšanā nav domāts. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valdes priekšsēdētājs Andris Leitass Neatkarīgajai atzīst, ka abstraktas runas par krastu glābšanu ir jau apaugušas ar garu bārdu, taču pazīmes par konkrētāku rīcību, piemēram, kādu topošu dokumentu izskatā, nav manītas.
Teorētisko iespēju, ka moli varētu ražot elektrību, pozitīvi vērtē Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis: "Pasaulē ir tādas iekārtas un, cik dzirdēts, arī veiksmīgi darbojas. Ja kāds uzņēmējs pie mums vērstos ar šādu priekšlikumu, noteikti to izskatītu."
Politikas virzītāji skeptiski
Pagaidām uzņēmēji ar šādiem piedāvājumiem apkārt nestaigā, acīmredzot tāpēc, ka viņiem vēl ir gana darāmā Latvijas piekrastes apstādīšanai ar vēja ģeneratoru stabiem. Turklāt arī Ekonomikas ministrijas nostāja šajā jautājumā ir gana skeptiska. Oficiālā atbildē Neatkarīgajai tiek vēstīts: "Šobrīd Ekonomikas ministrija nav iecerējusi attīstīt enerģijas ražošanu, izmantojot jūras viļņu spēku. Uzskatām, ka šādam enerģijas ražošanas veidam, izmantojot Baltijas jūras ūdeņu svārstību spēku, nav pietiekama potenciāla un ieguldījumi ražošanas iekārtu uzstādīšanai pārsniegtu iespējamos ieguvumus. Līdz ar to šādā veidā saražotā enerģija būtu dārga. Šobrīd neesam arī saņēmuši nevienu uzņēmēju priekšlikumu, kas apliecinātu interesi par šāda enerģijas ražošanas veida ieviešanu un attīstīšanu."
Tikmēr zinātnieks L. Magelis, prātojot par sava patenta nākotni, saka: "Ja ar maniem pludiņiem izdotos nobremzēt viļņus un paglābt skaisto Kurzemes stāvkrastu, būtu ļoti labi.